Arī holdinga režīma ieviešana savienojumā ar topošo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumu palielina Latvijas pievilcību investoru skatījumā. Jaunais PVN likums harmonizēs Latvijas normas ar Eiropas Savienības direktīvas struktūru. Tas nozīmē, ka Latvijā esošās normas būs daudz vieglāk saprotamas un atvieglos darbību ārvalstu investoriem, kam būtu jārezultējas investīciju pieaugumā.
Pašapliekamā PVN piemērošana būvniecības pakalpojumiem, no vienas puses, sūta uzņēmējiem signālu, ka valsts vēlas iekustināt nozares attīstību, bet, no otras puses, bez pašas normas ieviešanas nepieciešams salāgot likumdošanu ar jaunieviesto normu piemērošanu.
PVN likmes maiņai pie nosacījuma, ka tirgotāji samazinātu arī preču cenas, varētu samazināt inflācijas līmeni. Taču, tā kā PVN likmes samazināšanas laiks sakrīt ar labvēlīgāko cenu mēnesi - tradicionāli augustā cenu līmenis ir viszemākais, tad tirgotāju godprātīgumu novērtēt varētu tikai gada nogalē, tad arī spējot saskatīt PVN likmes samazināšanas patieso efektu. Jāņem vērā, ka cenas pamatā nosaka piedāvājums un pieprasījums. Nelielas nodokļa izmaiņas paliekošu efektu var neatstāt, tirgotājiem piemērojot cenas nevis nodokļu izmaiņām, bet preču pieprasījuma apjomam.
Visbeidzot uzņēmēji jau ilgstoši gaidījuši atvieglojumu piemērošanu uzņēmumu administrēšanai, kas nozīmē birokrātijas mazināšanos, respektīvi, kopiju iesniegšanas autorizēšanu, elektroniskās saziņas formalizēšanu. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana, lai arī neliela, ir apsveicama. Ikdienā gan cilvēki to būtiski nejutīs, taču zināms makroekonomisks efekts tam būs, un Latvijas ekonomika kļūs nedaudz konkurētspējīgāka. Šis ir virziens, kas noteikti jāturpina, lai arī jārod risinājums jautājumā par nodokļa novirzīšanu pašvaldībām, kas tagad var saņemt mazāk nodokļa ieņēmumu, nekā bija plānots. Taču šī nav neatrisināma problēma.
* Ernst & Young Baltic partnere