Diena jau vakar vēstīja, ka šogad ievērojami kritusies vidējā graudu iepirkuma cena. Tas daudziem lauksaimniekiem radījis nepieciešamību izlemt - pārdot graudus tagad vai uzglabāt tos un gaidīt cenas paaugstināšanos, norāda Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības LATRAPS pārstāve Inese Singelmane.
Jāpiebilst, ka iemesls, kāpēc kritusies graudu cena, ir tas, ka šogad pasaules graudu kopraža, visticamāk, krietni pārsniegs patēriņa vajadzības, un prognozes par lielākajām graudu eksportētājvalstīm ietekmē cenas daudzās valstīs, to vidū arī Latvijā. Taču labā ziņa ir priekšzīmīgā graudu kvalitāte, par ko liecina augstais proteīna un lipekļa saturs.
Cena saprāta līmenī
Pērnais gads graudu audzētājiem un pārstrādātājiem palicis atmiņā ar vairākiem rekordiem. Graudu vidējās iepirkuma cenas no 134,70 latiem par tonnu 2011. gadā pieauga līdz 145,62 latiem par tonnu 2012. gadā, turklāt iepriekšējā sezona bijusi īpaša arī ar lielo ražu - pirmo reizi Latvijas vēsturē iegūtā graudu kopraža sasniedza 2,1 miljonu tonnu. Centrālās statistikas pārvalde vēsta, ka graudu kopievākums 2011. gada ražu pārsniedza par 50,5%.
Taču iepriekšējais gads uzskatāms par retu izņēmumu, jo, kā norāda biedrības Zemnieku saeima priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja, saimniekojot vairāk nekā 20 gadu, tas bijis pirmais gads ar tik labu ražu un iepirkuma cenu. «Publiski tiek kultivēts mīts, ka pagājušajā gadā cenas bija tik lielas, zemnieki tādu peļņu guva! Publiski izskan, ka tas tā ir bijis vienmēr un ka visi tik labi dzīvoja, bet tas tiešām bija viens gads. Lauksaimniecībā tas neko nenozīmē, un uz to nevar balstīties,» teic M. Dzelzkalēja.
Līdzīgu viedokli pauž arī I. Singelmane, sakot, ka pērngad iepirkuma cena bijusi «uzpūsti augsta, taču tagad tā atgriezusies saprāta līmenī» un, viņasprāt, nebūt nav uzskatāma par ļoti sliktu. «Protams, ka ir grūti uz to skatīties, salīdzinot ar pagājušo gadu,» neslēpj I. Singelmane.
Tiesa gan - a/s Rīgas dzirnavnieks piegādes ķēdes direktors Uldis Ulmanis pieļauj, ka cenas kritums dažām saimniecībām varētu būt izrādījies gana nepatīkams. Daudzi lauksaimnieki, vēloties izaudzēt kvalitatīvāku ražu, pagājušajā rudenī ķīmiju un minerālmēslus iegādājās par lielāku naudu, taču nu pasaules tirgus situācijas dēļ izrādās, ka investēts lētākos graudos.
«Es domāju, ka ir dažas saimniecības, kuras ir tuvu nullei vai vēl sliktāk. Pagājušajā gadā graudos bija problēmas ar proteīnu, jo lauksaimnieki bija par maz lietojuši minerālmēslojumu. Daudzi no viņiem uzlika vairāk, tāpēc arī šogad graudu kvalitāte ir ļoti laba,» teic U. Ulmanis.
Izvēlas nogaidīt
Tomēr graudu pārstrādātāji norāda, ka šī gada iepirkuma cena lauksaimniekus «darījusi domīgus», par ko liecina salīdzinoši zemā pārdošanas aktivitāte. A/s Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils pieļauj, ka lauksaimnieki ar jaunajām cenām vēl īsti nav apraduši, tomēr optimistiski raugās uz uzņēmuma plānu iepirkt 150 tūkstošus tonnu graudaugu. Arī U. Ulmanis gaidījis, ka aktivitāte būs nedaudz lielāka, tomēr jaunās ražas pieņemšana turpinās, un plānots, ka Rīgas dzirnavnieks no graudaugu audzētājiem pieņems kviešu, rudzu un auzu ražas līdz pat 100 000 tonnu.
M. Dzelzkalēja norāda, ka zemnieki izvēlas uzglabāt pietiekami daudz, gaidot brīdi, kad cena biržā būs visizdevīgākā. Parasti graudu cena viszemākā ir ražas novākšanas laikā - augustā, septembrī un oktobrī, taču pēc tam cena paaugstinās. Tiesa gan, pēdējos gadus biržu spekulāciju dēļ cena kļuvusi nekontrolējama, par ko liecina arī pērnā gada pieredze, kad pavasarī tā bija zemāka nekā rudenī. «Pēc pēdējo divu gadu pieredzes ir grūti prognozēt, vai tā cena uz pavasari vai ziemu celsies vai ne, bet pēc loģikas tam tā būtu jābūt,» saka M. Dzelzkalēja.
«Vai ir pareizi gaidīt vai ne, uz to atbildēt nevar neviens, jo mēs esam eksportētājvalsts un tieši saistīti ar pasaules tirgus svārstībām. Ja pasaules tirgum graudu cena ies uz augšu, tad arī Latvijā viņa nenoliedzami ies uz augšu, ja turpinās kristies, tad, protams, arī Latvijā graudu cena kritīsies,» norāda U. Ulmanis.
Vēl viens iemesls tam, kādēļ lauksaimnieki nesteidzas graudus pārdot, ir gaidāmā pievienošanās eirozonai, norāda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis: «Lielie zemnieki, kuriem apgrozījums ir vairāki simti tūkstošu, pārdos ražas pēc jaunā gada, kad būs eiro un nebūs jātērē konvertācijām.» O. Balodis arī uzskata, ka viens no galvenajiem ražas pieturēšanas iemesliem ir vēlme graudus pārdot par augstāku cenu.
K. Amsils norāda, ka Dobeles dzirnavnieks lauksaimniekus mudina sadalīt riskus, nepārdodot uzreiz visu ražu, bet pa daļām fiksēt to, šādi rezultātā saņemot vidējo cenu. Viņš norāda, ka šosezon vinnētāji ir tie zemnieki, kuri fiksēja cenas vēl pirms ražas novākšanas, kad cena biržā bija no 220 līdz pat 230 eiro. «Šobrīd cena svārstās no 180 līdz 190 eiro. Protams, riska dalīšana ir katra zemnieka ziņā,» uzsver K. Amsils.
Prot nestrīdēties
Atšķirībā no piena nozares, kuru pēdējo gadu laikā piemeklējuši dažādi konflikti, graudu ražotāju un pārstrādātāju sadarbība pēdējos gados lielākoties bijusi veiksmīga. M. Dzelzkalēja norāda, ka tas skaidrojams ar spēcīgajiem graudu audzētāju kooperatīviem, kuri Latvijā darbojas kopš 2000. gada. Līdz tam attiecības ražotāju un pārstrādātāju starpā bijušas gana saspringtas. «Situācija, kāda ir ar pienu, graudu nozarē bija pirms piecpadsmit gadiem, kad starpība starp pasaules tirgu un lokālo tirgu bija ļoti liela, tāpēc arī graudkopība neattīstījās tik strauji,» norāda U. Ulmanis.
Šobrīd aptuveni 40% graudu ražas tiek pārdots ar graudu kooperatīvu starpniecību. «Zemniekiem ir izvēles iespēja - jebkurš var pievienoties kādam no graudu kooperatīviem. Tie, kas nav pievienojušies, ir zemnieki, kuriem ir stabilas un ilglaicīgas attiecības ar pārstrādātājiem un citiem graudu iepircējiem. Tie, kurus situācija neapmierina, tomēr pieslienas kooperatīviem,» teic M. Dzelzkalēja.
U. Ulmanis uzskata, ka vērā ņemams ieguldījums graudu nozares attīstībā ir tieši kooperatīvam LATRAPS, kas atradis labus noieta tirgus. «Mūsu valstī lauksaimniecība ir ļoti augstā līmenī - ja mēs salīdzinām ar kaimiņiem, Latvija viennozīmīgi ir daudz spēcīgāka,» uzskata U. Ulmanis.