Neesam pirmā valsts, kas reformējas. Tendence ir tāda, ka tas politiskais spēks, kas īsteno reformu, pēcreformu periodā kaut kādā veidā politisko skatuvi zaudē vai pat aiziet no tās pavisam. Bet politika ir ilgtermiņa process, tā ka uz to nav tikai šādi jāskatās. Lēmumu pieņēma parlaments, ne tikai ministrs. Partijā šobrīd izvērtējumu neesam veikuši, bet jūnijā, protams, jutām, ka ir izteikta vēlme, kur vien var, mūs atstāt ārpus lemtspējas. Kas tad tie atstājēji ir? Lielākoties - Zemnieku savienība vai Zaļo zemnieku savienība, kas arī vienmēr te ir bijušas. Jūs par naudas pārdali teicāt - viņi jau arī pie tās pārdales ir bijuši klāt. Tas īsti nav motīvs.
Man liekas, tā politika vairāk jāskatās pilsētas un lauku attiecībās. Kas ir reforma no politiski teritoriāla viedokļa? Tā ir divu dažādu teritoriju - pilsētas un lauku - pārvaldes apvienošana. Ir tā, ka pilsēta un lauki šur tur ir ļoti pretstatījušies. Laucinieki baidās no pilsētniekiem, pilsētnieki no tā, ka kāds no laukiem nācis pie varas. Mans aicinājums ir bijis, ka novadā tomēr būs jāsaimnieko tā, ka abas teritorijas izlīdzsvarojas, jo katram ir savs resurss.
Partijas politikā jūs vainu nesaskatāt?
Mēs esam bijuši vairāk pārstāvēti pilsētās, un šobrīd ir bailes, ka pilsēta sāks dominēt. Domāju, ka tas ir īstais cēlonis. Tāpēc ir vēlme lauku teritorijas, tās lietas padarīt par pilsētas lietām. Dzīve rādīs - gads būs grūts. Ja būs tikai politiskas ambīcijas, nebūs nekādas pieredzes kā tikai naudu prasīt un tērēt, un nedomās, kā budžetā naudu iegūt, sabiedrība to novērtēs.
Gulbenes novadā par domes priekšsēdētāju ievēlēta bijusī Daukstu pagasta priekšsēdētāja Sandra Duļbinska (ZZS). Vai jūs saskatāt kādu risku situācijās, kad lielo novadu vadīs pagasta, nevis pilsētas priekšsēdētājs?
Jā, protams, ir risks. Nav jau tā, ka pagastos ir nekompetenti cilvēki. Taču līdzšinējā pieredze pagastā atšķiras no pieredzes pilsētā. Rezultāts būs atkarīgs no tā, kā izdosies novadīt to komandu, kas tur valdīs. Jauno novadu administrācijas tur, kur ir pilsētas, pamatā veidotas uz pilsētas administratīvo cilvēku bāzes. Tas nozīmē, ka līdzšinējam pagasta vadītājam būs jāspēj vadīt tā komanda, kas tur bijusi. Ja kompetence ir, tad viss kārtībā. Jo skaidrs, ka lielāko daļu darbu darīs administrācija.
Kā novada domē garantēt to teritoriju interešu aizstāvību, no kurām domē nebūs neviena pārstāvja vai ir maza pārstāvniecība?
Tikai caur to, ka deputāti, kas kandidējuši un uzvarējuši, ir rakstījuši programmu ne tikai savam pagastam, bet visam novadam. Nu nav tādas garantijas. Demokrātiska pārvalde vispār ir vienīgais, uz ko var paļauties vai nepaļauties. Saeimā bija diskusija, ka pārejas periodā varētu būt teritoriālā pārstāvniecība, tomēr Saeima lēma, ka labāk nav pilsētas un lauku sadalījuma un katrs saraksts nāk ar savu programmu visai teritorijai. Nedomāju, ka politikā un vispār šajā situācijā var būt kaut kāda cieta garantija.
Tad tas viss ir liels eksperiments ar nezināmām beigām?
Tas nav eksperiments. Parlamentāro demokrātiju tad arī var saukt par eksperimentu. Cilvēkiem būs iespējas normālos apstākļos vēlēt nākamā gada rudenī, un domāju, ka Saeimas rezultātu ietekmēs tas, kā jaunās domes būs strādājušas.
Vai atkarībā no tā, kā attīstīsies jaunie novadi, tuvākajos gados novadu kartē var būt korekcijas?
Jā, noteikti. Ja būtu normāla situācija un nebūtu recesijas budžetos, tad varbūt būtu citādi. Domāju, ka mazajām teritorijām būs grūti saimniekot. Nevis tāpēc, ka viņi ir nespējīgi, bet tāpēc, ka būtiska budžeta ieņēmumu krituma apstākļos viņiem nav bufera, nav rezerves, ar kuru manevrēt. Tas nozīmē, ka ar to naudu, kas ir un ko saņems no izlīdzināšanas fonda, būs ne tikai jāizdzīvo, bet arī jāparāda attīstība. Arī uz slikta fona iespējams pieņemt attīstības lēmumus. Ja sabiedrība tos neredzēs, agri vai vēlu sāks tos prasīt. Vai ir racionāli mums būt atsevišķi, ja blakus pagasts pēc ieiešanas novadā tomēr attīstās? Es prognozēju atsevišķus tādus gadījumus. Piemēram, jautājums, cik ilgi manā dzimtajā pusē Alsunga uz etnografiskiem pamatiem spēs noturēt lokālu politiku. Liepājā un vairākās vietās Latgalē ir mazi novadi. Tas nenotiks vienā dienā un piespiedu kārtā. Likums ir tāds, ka durvis ir atvērtas.
Ir vērojama tendence, ka novadu domēs ievēlētie līdzšinējie pašvaldību vadītāji grib kļūt par savu pagastu pārvalžu vadītājiem.
Tas bija prognozējams.
Kādu iespaidu tas atstās uz domes kvalitāti?
Jautājums ir, cik daudzi aizies. Ja no padsmit deputātiem ir trīs četri, tad tas nav tik būtiski. Kā pārvaldes vadītājs viņš tāpat ies pie sava saraksta deputātiem un mēģinās savu viedokli paust. Tas var radīt problēmas, ja aiziet puse vai vairāk.
Vairāki deputāti cer, ka ierobežojums savienot pagastu pārvaldes priekšsēdētāja amatu ar deputāta mandātu tiks pārskatīts. Vai jūs to pieļausiet?
Diskusija Saeimā beidzās ar to, ka izpildvara ir stingri nodalīta no politiskās varas. Tā tam būt, un viss. Tik ātri vēlreiz būs grūti šo diskusiju atjaunot.
Pārgaujas novads, piemēram, nolēmis atteikties vispār no pagastu pārvaldes vadītājiem. Vai tas ir iespējams?
Galvenais, lai būtu pagastu pārvalde, jo pakalpojumi ir jāsniedz. Nav strikta regulējuma. Mums ir svarīgi, lai administrācijas sāk tiešām strādāt. Ja kaut kur nestrādās un nesniegs pakalpojumus, mēs varam iejaukties. Mēs ar savu e-pārvaldi iesim uz ideju par vienas pieturas aģentūrām un arī valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanu caur pašvaldībām, lai iedzīvotāji jūt kaut kādu labumu no reformas. Ja nevarēs to veikt, tad iejauksimies.
No dažiem pašvaldību vadītājiem ir izskanējušas bažas, ka finanšu krīzes dēļ arī pakalpojumu centrus varētu likvidēt. Vai tām ir pamats?
Likums paredz, ka ir jābūt pakalpojumu centriem. Ja būs katastrofāla situācija, ka ir grūtības tos uzturēt, tad var skatīties. Šobrīd nav tādu signālu. Tieši otrādi - ir pat vietas, kur redz, ka vajag vairāk pakalpojumu centru. Līdz augustam pašvaldībām būs jāapstiprina jaunās administrācijas, budžets.
Kā cilvēki saņems valsts pārvaldes pakalpojumus? Viņi sapratīs, uz kurieni pēc tiem jādodas?
Šobrīd iedzīvotāji pēc valsts pārvaldes pakalpojumiem joprojām iet uz rajona centru. Tā ir tā fiziskā vieta. Tur ir zemesgrāmatas, tiesas, policija. Mūsu ministrija internetā sniedz plašu metodisko palīdzību. Pirms reformas izdomāja visādas lietas, iedzīvotājus baidīja. Tas ir beidzies. Te vairs nav ko baidīt. Domes ir ievēlētas, un tām ir jāapkalpo iedzīvotāji. Ja kaut ko nezina, ir jāprasa ministrijā.
Vai tas paliks arī ilgtermiņā, ka mazā novada iedzīvotāji uz slimnīcu, tiesu, VID, Lauku atbalsta dienestu un citām valsts iestādēm dosies uz līdzšinējo rajona centru?
Mēs gribam valsts pārvaldi vispār koncentrēt plānošanas reģionos. Visas aģentūras jāapvieno viena reģiona ietvaros zem vienas virsvadības. Mūsu aplēses ir, ka budžetā var ietaupīt no 25% līdz 30%, nesamazinot pakalpojumu apjomus. Bijušie rajonu centri būs tie, kas sniegs pakalpojumus. Nākamais solis ir - pakalpojumu saņemšanas vietas dabūt katrā novadā. 118 pašvaldībās to var izdarīt. Mums ir e-lietas, un mēs varam uzbūvēt tādu elektroniskās vadības sistēmu, ka pašvaldība var pieteikt savu problēmu. (..) Mūsu filozofija ir - valsts pārvaldes reformai ir jāseko vietējai reformai tā, lai pašvaldība ir vienas pieturas bāzes tīkls. Cilvēks, uz to aizejot, saņem 99% pakalpojumu. Tas nevar attiekties uz veselību, bet uz dažādiem administratīviem pakalpojumiem.
Kādu iespaidu uz pašvaldību budžetiem atstās ekonomiskā krīze?
Slikti ir ar tiem budžetiem. Pamatproblēma ir pašu ienākumu un nodokļu samazinājums, kas ir ļoti apjomīgs finansējums. Tikko cilvēki zaudē darbu, tā ir iedzīvotāju ienākuma nodokļu samazinājums - dažās pašvaldībās virs 30%. Skaidrs arī, ka pedagogu algu samazinājums ietekmēs pašvaldību budžetus. Ļoti negatīvi ietekmēs arī sabiedriskā transporta dotāciju samazinājums, ceļu un investīciju naudas samazinājums gandrīz par 17 miljoniem. Izglītība nav mūsu reforma, bet mūs gribēs padarīt par atbildīgajiem. Ja mazā pagastā par 30% sarūk budžets, tad skolas tur nebūs. Ja lielā novadā par 30% sarūk budžets, tad vēl ir manevra iespējas. Tas ir atkarīgs no vietējo politiķu domāšanas.
Kādas ir iespējas pašvaldībām izmantot ES fondu naudu?
Tā nauda, kas šobrīd ir pašvaldībām, nav pietiekama. Varbūt neesmu pietiekami sadzirdēts, bet uzskatu, ka ir jāveic būtiska ES naudas pārstrukturēšana un jāpalielina atbalsts novadu infrastruktūrai. Šajā situācijā, kurā mēs esam, manuprāt, no ES fondiem ir jāfinansē tikai divas pamatlietas - tiešais uzņēmējdarbības atbalsts un pašvaldību infrastruktūra.
Kas cilvēku dzīvē mainīsies no šīs dienas bez tā, ka jautājumus par pagasta dzīvi vairs nelems uz vietas, bet novada centrā?
Negatīvais stāsts par mainīšanos sliktā virzienā ir nedaudz pārspīlēts, jo vieta, kur cilvēki ies pēc pakalpojumiem, paliks. Tas būs pagasta centrs. Domāju, ka saprātīgie novadi izlems, ka pagastu pārvalžu vadītājiem būs pietiekami daudz pilnvaru esošā budžeta ietvaros lēmumus pieņemt uz vietas.
Vai jūs kā novadu reformas īstenotājs, liekot roku uz sirds, varat ar pārliecību teikt, ka cilvēki novados tagad dzīvos labāk?
Jā, bet - bez tā vārda «tagad». Dzīvos labāk. Citādi nemaz nevar būt. Visa pamatā ir trīs lietas. Administratīvā rīcībspēja, cilvēku resurss jeb kopums attiecīgajā teritorijā un infrastruktūra. Ja ir infrastruktūra, bet nav pirmās divas, tad attīstības nebūs. Ja ir administratīvā rīcībspēja un laba infrastruktūra, bet nav cilvēku, tad arī nebūs attīstība. Lielākā novadā visu šo elementu ir vairāk un caur saprātīgu politiku ir iespējas teritoriju attīstīt. Tas nenotiks «tagad» tāpēc, ka kopējā situācija nav laba, bet, liekot roku godīgi uz sirds, varu pateikt, ka pēc četriem gadiem - šo deputātu pilnvaru beigās - pašvaldībās redzēsim būtiskus uzlabojumus.