Japāņu literatūras profesors Endrū Kots uz kādas ēkas Īstvilidžā tur vienu no saviem 250 bišu stropiem un ir laimīgs, ka pilsēta pēc 11 gadu aizlieguma atļāvusi nodarboties ar biškopību pilsētā. «Pilsēta vēlas iestādīt miljonu koku, un koki ir jāapputeksnē. Mūsu bites apputeksnē augus un attīra gaisu,» norādīja Kots, kas ir arī Ņujorkas Biškopju asociācijas prezidents. Viens bišu strops gadā saražo aptuveni 50 kg medus, ko viņš pārdod vietējos veikalos.
Kots regulāri saņemot pasūtījumus ierīkot jumtu bišu stropus, un pieprasījums ir tik liels, ka svētdien viņam jālasa lekcija topošajiem pilsētas biškopjiem.
Tikmēr Manhetenas otrā pusē ekskluzīvā delikatešu veikala Vinegar Factory īpašnieks Īlajs Zabārs uz vecas rūpnīcas jumta audzē dārzeņus un garšaugus. «Siltumnīcas uzcēlu pirms 15 gadiem,» pavēstīja Zabārs. «Es audzēju tomātus, daudz dažādu salātlapu, baziliku, rozmarīnu, timiānu, avenes, vīģes, bietes. Mēs izmantojam konditoreju un maizes ceptuvju siltumu - otrreiz to pārstrādājam. Šī siltuma izmantošana ļauj samazināt siltumnīcu apsildīšanā radušās ogļskābās gāzes daudzumu.» Atkarībā no diennakts stundas «siltumnīcas smaržo pēc maizes, šokolādes kūkām vai kruasāniem», smaidot atzina Zabārs.
«No rīta novāc ražu, pēcpusdienā pārdod, nav jāsasaldē, un arī garšo labāk,» piebilda Zabārs. «Novācam visu, kas ir nogatavojies un gatavs ēšanai. Visi mūsu produkti ir organiski.»
«Aptuveni puse no viņa veikalā atrodamajām lietām ir audzētas uz pilsētas jumtiem. No Manhetenas līdz Bruklinai cilvēki audzē dārzeņus, ogas un garšaugus gan savu māju pagalmos, gan uz jumtiem, gan 600 pilsētas dārzos. Pilsētas lauksaimniecības kustības uzplaukumā vainojams arī Ņujorkas mērs Maikls Blūmbergs, kas cenšas padarīt pilsētu par ilgtspējīgas attīstības čempioni. Pateicoties programmai PlaNYC 2030, ko viņš sāka 2007. gada Zemes dienā, cilvēki, kas veido «zaļos jumtus», saņem nodokļu atlaides.
Pašlaik Ņujorkas Parku un rekreācijas departaments testē 16 dažādus augu tipus, ko varētu audzēt uz skolu, slimnīcu un citu sabiedrisko ēku jumtiem. «Šie zemes lauciņi ar sukulentiem, piemēram, laimiņiem, aizsargā jumtus un izolē ēkas no karstuma,» paskaidroja projekta menedžeris Džons Robiloti. Jumtu veģetācija palīdz uzturēt stabilu temperatūru ēkas iekšpusē un uzsūc lietus ūdeni, kas citādi notek uz ielas. «Ūdens, kas paliek pāri, ir filtrēts un tiek glabāts cisternās, mēs to izmantojam, kad nav lietus,» piebilda Robiloti. «Zaļie jumti» absorbē ogļskābo gāzi un ražo skābekli, kā arī piesaista putnus, tauriņus, bites.