Skolas Diena nolēma ieskatīties divu Rīgas skolnieču mājasdarbu sarakstos. Tiesa, tie nav gluži pilnīgi - publicējam izrakstus no E-klases, taču, kā stāsta skolnieces, skolotāji dažkārt mājasdarbus mēdz uzdot arī mutiski, neierakstot E-klasē.
Pētījums, ko pērnā gada pavasarī Latvijas skolās veica Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD), rāda, ka skolēniem vidēji tiek uzdots 15,1 mājasdarbs nedēļā, kuru izpildei viņi velta vidēji 5,5 stundas. IKVD norāda, ka skolu administrācijām jāaktualizē jautājums par mājasdarbu kopējo skaitu vienā nedēļā un jāpievērš uzmanība uzdodamo mājasdarbu apjomam. Dienests arī rosina domāt par mājasdarbu optimizēšanu, piemēram, uzdodot starppriekšmetu mājasdarbus.
Ko tādu cenšas darīt Rīgas Juglas vidusskolā. Skolas direktore Aija Melle, kas pati māca latviešu valodu un literatūru, stāsta, ka skolā sadarbojas dažādu priekšmetu pedagogi - piemēram, prezentāciju par jaunlatviešu tēmu vērtē gan literatūras, gan vēstures skolotājs, jo tēma tiek skarta abos priekšmetos. Mājasdarbu kopējo apjomu gan vieglāk kontrolēt sākumskolā, kur viens pedagogs pasniedz vairākus priekšmetus. A. Melle uzskata, ka skolēnu slodze ir jāsabalansē un nevajag uzdot mājasdarbus mājasdarbu dēļ. «Skolēniem, kas visu uzdoto cenšas apzinīgi izpildīt, slodze patlaban ir par lielu,» viņa vērtē un stāsta, ka pati nereti ļauj uzdevumus mājās pildīt pēc vēlēšanās, ja skolēni pēc tā jūt nepieciešamību. «Lai gan sabiedrībā ir tendence sagaidīt, ka mājasdarbu daudzums samazinās un viss tiek izdarīts skolā, es uzskatu, ka tomēr ir jābūt uzdevumiem, ko skolēns veic patstāvīgi. Nedomāju, ka kādreiz iztiksim pilnīgi bez mājasdarbiem. Piemēram, literatūrā - ja skolēns nelasa mājās, neko daudz nevarēsim izdarīt. Arī citos priekšmetos jāpamēģina, vai tas, ko darījām klasē kopā, sanāk arī vienatnē mājās. Tikai tad var saprast, kas ir saprotams un kas ne. Tāda arī ir mājasdarbu jēga,» A. Melle spriež, bet piebilst, ka mājasdarbi gan varētu kļūt daudzveidīgāki, radošāki.