Izrakumi mājoklī un mazliet agrāk atrastajās kalna alā ierīkotajās kapenēs liecina, ka Nācarete bijis nomaļš ciemats, kurā bija labi ja 50 ēku. Ciemata kopējā teritorija nepārsniedza pusotru hektāru, un tajā dzīvoja diezgan trūcīgi ebreju tautas pārstāvji, laikrakstam The Guardian stāstīja izrakumu vadītāja, arheoloģe Jardena Aleksandra.
Kā zināms, Nācarete ir ļoti nozīmīga vieta kristiešiem, jo saskaņā ar Jaunajā Derībā rakstīto tur erceņģelis Gabriels Jaunavai Marijai pavēstīja, ka viņai piedzims Dieva dēls. Jēzus dzima Bētlemē, kur ģimene bija devusies, lai piedalītos tautas skaitīšanā, bet pēc tam kopā ar ģimeni atgriezās Nācaretē un tur pavadīja savu bērnību.
Tas piešķir izrakumiem īpašu nozīmi, jo arheologi varētu iegūt liecības, kas apstiprinātu vai noliegtu Bībelē aprakstīto. «Šī varētu būt tā vieta, kas Jēzum un viņa laikabiedriem bija ļoti labi pazīstama,» uzsver J.Aleksandra, «loģiski, ļoti iespējams, mazais Jēzus šeit rotaļājies ar saviem brālēniem un draugiem.» Senās drupas tika uzietas vasarā, taču tikai decembrī esot kļuvis skaidrs, ka tās ir pārpalikumi no Jēzus bērnības dienu ciemata.
Necils ciemats
Senās ēkas paliekas tika uzietas, kad celtnieki uzraka kādreizējā klostera pagalmu, lai būvētu telpas jaunajam kristiešu centram. Klosteris atrodas tikai dažu metru attālumā no Marijas pasludināšanas dienas bazilikas.
Māja kopā ar saimniecības ēkām aizņēmusi aptuveni 900 kvadrātmetru teritoriju. Tomēr pagaidām nav īsti skaidrs, vai tur dzīvojusi tikai viena ģimene vai arī tā bijusi plaša dzimtas māja, kurā mitinājusies visa saime. Zinātniekiem izdevies uziet ari apslēptu ieeju cilvēka vajadzībām pielāgotā bunkurā, kur ciemata iedzīvotāji varētu būt slēpušies no romiešu karavīriem, kuri nereti devās reidos uz laukiem, lai apspiestu nemierus un pārbaudītu pavalstniekus. Pazemes bunkurs ir pietiekami liels, lai tajā vairākas stundas varētu uzturēties aptuveni seši cilvēki. Tajā var iekļūt caur aptuveni pusmetru platu apaļu eju, kuru skatienam apslēpa, uzliekot virsū akmens plāksni. J.Aleksandra uzsver, ka līdzīgas paslēptuves esot atrastas arī citos ebreju ciematos. Taču Nācaretē bunkuri esot likti lietā reti, jo maz ticams, ka šajā ciematā iegriezušies romiešu karavīri. Nācaretei nebija stratēģiskas nozīmes. Romiešus interesēja lielākas pilsētas un kalnu galā būvētie ciemati, no kuriem varēja labi pārredzēt apkārtni. Nācarete neatbilda ne vienam, ne otram kritērijam, stāstīja zinātniece.
Pētījumi ierobežoti
Spriežot pēc drupās atrastajām lauskām, ebreji šo ciemu apdzīvojuši laikā no 100.gada pirms mūsu ēras līdz 100. mūsu ēras gadam. Tātad tas sakrīt ar Bībeles versiju par Jēzus bērnības vietu. Zinātniekiem gan vēl nav izdevies noskaidrot, vai Nācaretes iedzīvotāji bija zemnieki vai tirgotāji. Tas tāpēc, ka arheologu rīcībā ir vienīgi māla trauku lauskas no vēlīnā helēnisma un romiešu kultūras laikiem, kā arī ūdens savākšanas sistēma, kas acīmredzot bija uzstādīta uz mājas jumta un novadīja lietusūdeni lielā traukā.
«Viņi mēdz teikt - ja cilvēki nerunā, tad runās akmeņi,» uz arheologu solījumu sagādāt vairāk informācijas par Jēzus bērnības vietu ar pozitīvu satraukumu atsaucas vietējais mācītājs Jaks Karams, kura baznīca uzbūvēta vietā, kur Marija saņēmusi labo vēsti no erceņģeļa. Tomēr pagaidām ar ziņu uzkrāšanu nesokas. Pat apbedījumu vietu pārmeklēšana netālajās alās vēl nav sniegusi papildu informāciju. Iespējams, neko daudz vairāk uzzināt neizdosies, jo arheoloģiskajiem izrakumiem atvēlēts mazs zemes pleķītis. Varas iestādes devušas uzdevumu saglabāt jaunākās drupas, kas kļūs par kristiešu centra sastāvdaļu.