Par tā atcelšanu vēlas balsot arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis un Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA) līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, kurš otrdien komisijas sēdē nepiedalījās.
Abu koalīcijas partiju līderi atsaucās uz Ģenerālprokuratūras un Tieslietu ministrijas noraidošo attieksmi. G. Bērziņš ir Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs, un viņam tās viedoklis būšot saistošs. Jāatgādina, ka abās partijās ir politiķi, kurus šie likuma grozījumi varētu skart. Daudzus gadus jau ilgst smagos noziegumos apsūdzētā Ventspils mēra Aivara Lemberga lietas izskatīšana - viņš ir ZZS sadarbības partneris. Apsūdzētā statusā ir arī Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis, kurš ir NA valdes loceklis. Kad nesen Reformu partijas vienu no līderēm Sandru Sondori-Kukuli iecēla Ventspils brīvostas valdē, izskanēja minējumi, ka šī pretimnākšana varētu novērst apsūdzēto amatpersonu lietu izcelšanu un paātrinātu izskatīšanu. Taču saistību starp vienu un otru faktu pierādīt nevar - vēl jo vairāk tāpēc, ka pret amatpersonu lietu izdalīšanu iebilst arī Tieslietu ministrija un Ģenerālprokuratūra.
Tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji uzsvēra - Kriminālprocess jau paredz, ka jebkuram ir tiesības uz procesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. G. Bērziņš Dienai skaidroja, ka starptautiskajā praksē ir paredzētas tiesības izdalīt kādu personu grupu, kas jūtas apdraudēta, bet šo kritēriju uz amatpersonām nevarētu attiecināt. Juridiskās komisijas sēdē arī tika piedāvāts izmantot citus veidus, kā paātrināt lietu izskatīšanu, piemēram, tiesas priekšsēdētājam ir iespēja ierosināt disciplinārlietu pret tiesnesi, ja notiek nepamatota vilcināšanās. Priekšlikuma autors A. Judins norādīja uz pastāvošu problēmu, ka amatus ieņem cilvēki, kuri ir apsūdzēto statusā, - viņi pieņem arī lēmumus, un tad rodas jautājums, vai tas negrauj valsts un pašvaldības iestādes prestižu.
Sēdē nepiedalījās divi koalīcijas deputāti, bet Irina Cvetkova no Saskaņas centra (SC) tieši šī jautājuma apspriešanas laikā izgāja no sēdes, kas arī ietekmēja balsojuma iznākumu. Radās iespaids, ka Andrejs Elksniņš (SC), būdams normas pretinieks, tomēr nedaudz bija gandarīts par šādu rezultātu, jo tas atklāj pretrunas valdošajā koalīcijā. Par tām A. Elksniņš nekautrīgi arī stāstīja: «Tā nav mūsu spēle. Tas ir teātris, kas skar koalīcijas deputātus.» Viņš arī uzskata, ka šis ierosinājums «saistīts ar Lemberga un Helmaņa lietu».
A. Elksniņš aicināja koalīcijas deputātus labāk atgriezties pie citiem likuma grozījumiem, kas ir aizmirsti pēc Zaļo un Zemnieku savienības iesaistīšanas koalīcijā. Runa ir par bijušā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra, kādreizējā Reformu partijas biedra, Edmunda Sprūdža priekšlikumu likumā paredzēt, ka pašvaldību deputāti, pret kuriem uzsākta kriminālvajāšana par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem, zaudē tiesības piedalīties domes, tās komiteju un citu institūciju sēdēs. Jāatgādina, ka A. Lemberga iespējas pilnvērtīgi veikt domes priekšsēdētāja pienākumus ierobežo jau viņam piemērotais drošības līdzeklis.
Pagājušajā nedēļā tika aktualizēta arī Satversmes tiesas tiesneses Vinetas Muižnieces lieta, kurā no gada sākuma nebija nekādas virzības. Jau kopš 2011. gada vasaras Satversmes tiesa strādā nepilnā sastāvā. Nākamajā dienā pēc šī fakta atgādināšanas medijos, aģentūrā LETA parādījās ziņa, ka Augstākā tiesa krimināllietu, kurā V. Muižniece apsūdzēta par Saeimas Juridiskās komisijas protokola viltošanu 2009. gada 1. septembrī, skatīs rakstveida procesā 19. jūnijā.