Neraugoties uz savu līdzdalību pirms 8.Saeimas vēlēšanām notikušajā skrejlapu skandālā, kuram, iespējams, bija nozīmīga loma faktā, ka P. Apiņa tolaik pārstāvētais Latvijas ceļš nespēja pārvarēt 5% barjeru, viens no skandāla galvenajiem varoņiem vēl arvien ir uzskatāms par politiskajai elitei gana pietuvinātu personu. Pērn Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) izvēlējās P. Apini par vienu no saviem ārštata padomniekiem, ignorējot to, ka šis cilvēks diezgan bieži tiek minēts kā viens no iespējamajiem tā dēvētajiem Lemberga stipendiātiem.
Nu P.Apinis vairs nedos padomus premjeram, taču viņam plānots uzticēt Latvijas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 20.gadadienas svētku organizēšanai izveidoto Rīcības komiteju. Visnotaļ pagodinošs pienākums cilvēkam, kurš, starp citu, tikai pirms nedēļas rakstā, kas bija publicēts Neatkarīgajā Rīta Avīzē, aprāja žurnālistus un amatpersonas, kas atļāvušās norādīt, ka Bērnu klīniskās universitātes pasūtījuma uzticēšana par koruptīviem darījumiem aizdomās turētajai kompānijai Rīgas firma Pamats neizskatās īpaši glīti.
P.Apinim nenoliedzami piemīt organizatora talants, kuru viņš apliecinājis, piemēram, līdzdarbojoties Baltijas ceļa divdesmitgades atcerei veltītā skrējiena Sirdspuksti Baltijai organizēšanā. Un tomēr...1990.gada 4.maijā par Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pieņemšanu nobalsoja 138 Augstākās padomes deputāti. P.Apiņa viņu vidū nebija, toties daudzi, kuru personiskais ieguldījums neatkarīgas Latvijas atjaunošanā ir nenoliedzams, vēl aizvien ir sabiedriski aktīvi. Tieši bijušo Augstākās padomes deputātu vidū vajadzētu meklēt cilvēku, kurš varētu vadīt šī vēsturiskā notikuma 20.gadadienas svētku organizēšanas Rīcības komiteju. 1990.gada 4.maija varoņu vidū noteikti var atrast kādu, pār kura reputāciju negulstas šaubu ēna.