Atrādīja ģimenes ārstei. «Tas no tuberkulozes vakcīnas, tādas blaknes var būt,» sacījusi daktere un piebildusi, kā tā tagad gadoties. Toms nosūtīts uz Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu (BKUS). Tika norīkota operācija, lai tuberkulozes skartos limfmezglus izgrieztu. Tā notika dažas dienas pēc Ziemassvētkiem. Ārstēšana bijusi veiksmīga - par operāciju pašlaik atgādina tikai triju centimetru rēta, tomēr Toms ir tuberkulozes riska grupā, un ārsti atzīst: var gadīties, ka limfmezglu iekaisums atkārtojas.
Apšauba nekaitīgumu
Kāpēc tā notika? Šis jautājums Antai neliek mieru. Viņas izglītība saistīta ar dabaszinātnēm, un pašlaik līdztekus Toma lološanai viņa raksta doktora darbu. Un meklē atbildes uz notikušo. No vairākiem ārstiem Anta dzirdējusi, ka tagad tā gadoties bieži. Sonogrāfijas pārbaudē dakteris ar 30 gadu pieredzi teicis - nekad agrāk tādas tuberkulozes vakcīnas blaknes kā pēdējos trijos gados viņš neesot pieredzējis. Ārsts no Tuberkulozes dispansera stāstījis, ka agrāk vakcīnas ražotas Francijā un viss bijis labi, bet tagad Eiropā vienīgā sertificētā ražotne esot Dānijā. Anta noskaidrojusi, ka labas potes ražojot Japānā, bet tās neesot sertificētas Eiropā. «Mani izbrīna, ka pasaule satraucas par ģenētiski modificētiem augiem, pat skata šo jautājumu politiskā līmenī Eiropā. Kāpēc Latvijā tiek ieviestas rotavīrusa vakcīnas, kaut šī slimība dzīvībai nav tik bīstama? Kāpēc no šī gada 12 gadu vecas meitenes tiks potētas pret dzemdes kakla vēža izraisītāju, kaut arī pasaulē šī vakcīna tiek vērtēta pretrunīgi un ir atzīts, ka regulāri ginekologa apmeklējumi ir efektīvāki nekā vakcīna?»
Attieksme ir mainījusies
Antas vecākie bērni tika potēti, kā kalendārs to paredz, un Anta šo kārtību neapšaubīja. Tagad ģimenē attieksme par vakcinēšanu mainījusies. Tuberkulozes vakcīnas instrukcijā rakstīts, ka blakne var būt limfmezglu iekaisums. «Farmaceiti, protams, ir nodrošinājušies,» Anta ir dusmīga. Bet kāpēc jaunākās paaudzes vakcīnas rada tādas blakusparādības, kādu agrāk nebija? «Tad jau varētu potēt pret ceļu satiksmes negadījumiem, un, ja kādam tomēr gadīsies, teikt, ka ir arī izņēmumi!» Tomam pašlaik visas potes ir atliktas. Anta domā izmantot tiesības no tām atteikties, jo nevar paredzēt, kā organisms, kam jau nācies krietni pacīnīties pret tuberkulozes baciļiem, reaģēs uz nākamo vakcinējamo slimību kokteili.
Uzticas ārstiem
Nekādu sarežģījumu, bērnus potēju pēc ārstu ieteiktā kalendāra - sarunā apliecina vairākas mammas. «Uzskatu, ka vakcinēšanās ir ļoti efektīvs veids, kā pasargāt bērnus no bīstamām slimībām. Lai arī ar vakcinēšanos ir saistīti riski, tie ir zemāki nekā saslimšanai,» saka Ilze, septiņus un piecus gadus vecu dēlu mamma, kura pati strādā veterinārās medicīnas pētniecības jomā. Papildus vakcinācijas kalendārā noteiktajām potēm Ilze bērnus potē arī pret gripu un ērču encefalītu, jo abas uzskata par bīstamām slimībām. Lelde, trīs gadus vecās Gustes un pusgadu vecā Oto mamma, paļaujas uz ģimenes ārstes norādījumiem. Viņa atzīst, ka šajā jautājumā nav ļoti iedziļinājusies.
Runājot par vakcīnām, kas ieviestas pēdējos gados, BKUS Infektoloģijas nodaļas vadītāja Ilze Grope norāda, ka pirmkārt, bērni tiek vakcinēti pret pneimokoku infekcijām - tās izraisa plaušu karsoni, vidusauss iekaisumu, deguna dobumu iekaisumu un citas bīstamas saslimšanas. Otrkārt, meitenes 12 gados tiek vakcinētas pret dzemdes kakla vēzi. Tā ir vienīgā onkoloģiskā saslimšana, pret kuru ir vakcīna. Latvijā ir daudz jaunu gadījumu, kad tiek konstatēts, ka slimība ir ielaista. Bija paredzēts no šī gada bērnus vakcinēt pret rotavīrusu, bet decembrī valdība lēmumu atcēla. «Esmu par to sarūgtināta, jo vīrusa izplatība pieaug un pērn 97% saslimušo bērnu nonāca slimnīcā.» Daudzas pasaules valstis konstatējušas, ka lētāk ir vakcinēt bērnus pret šo vīrusu nekā maksāt par viņu ārstēšanos.