Viņa savā vadības programmā aicināja skaidri definēt LKA savdabību un nozīmi radošuma veicināšanā, izglītības telpas dažādošanā, kā arī nozīmīgu mākslas un kultūras notikumu, kultūras procesu un kultūrpolitikas jautājumu pētniecībā. Viņa norādīja, ka pašlaik akadēmiju ārpus tās vairāk atpazīst kā aktieru un laikmetīgās dejas mākslas studiju vietu, bet jāparāda, ka LKA nodarbojas arī ar starpdisciplināru pētniecību kultūras jomā.
R. Muktupāvela programmu bija balstījusi četros savstarpēji saistītos konceptos - ilgtspējība, identitāte, integritāte un koleģialitāte. Viņa norādīja, ka svarīgi ir veicināt LKA iekšējo saliedētību struktūrvienību līmenī, attīstot kopīgas platformas akadēmijas līmenī. R. Muktupāvela norādīja arī uz ārējo sadarbību ar citām augstskolām.
Viņa norādīja, ka svarīgi ir arī reaģēt uz darba tirgus dinamiku, izstrādājot jaunas, inovatīvas starpdisciplināras programmas, kā arī pilnveidot jau esošās studiju programmas. R. Muktupāvela aktualizēja iespēju piesaistīt mecenātus un attīstīt mecenātisma instrumentus, lai saglabātu sasniegto. Viņa norādīja, ka turpinās piesaistīt Latvijas un starptautisko finanšu resursus, tos novirzot īpaši infrastruktūras un materiāli tehniskās bāzes atjaunošanai un pilnveidošanai.
R. Muktupāvelu rektores amatam izvirzīja LKA Kultūras teorijas un vēstures katedra, Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra, vispārējais personāls un Studējošo pašpārvalde. Uz rektora amatu pretendēja arī Teātra un audiovizuālās mākslas katedras vadītāja Inga Pērkone-Redoviča, kuru izvirzīja Teātra un audiovizuālās mākslas katedra, kā arī LKA Senāta priekšsēdētājs Kultūras teorijas un vēstures katedras pasniedzējs Edmunds Apsalons un Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras profesors Ivars Bērziņš.
Katram no pretendentiem redzējums par LKA nākotni atšķīrās. Piemēram, Inga Pērkone-Redoviča savā LKA vadības programmā četriem gadiem uzsvēra, ka īpaši jāattīsta skatuves, audiovizuālās un laikmetīgās dejas mākslas studijas. Ivars Bērziņš atbalstīja budžeta vietu pieejamību un sociālās palīdzības instrumentu plašāku pieejamību. Edmunds Apsalons norādīja uz funkciju audita nepieciešamību akadēmijā, kā arī piemērotāku telpu nepieciešamību, rosināja reorganizēt un pārorientēt studiju procesu, kā arī pakāpeniski atteikties no pastāvošās studiju kursu sistēmas un pilnībā pāriet uz studiju priekšmetu sistēmu.
Jau ziņots, ka šogad LKA vadītājam profesoram Jānim Siliņam beidzās otrais termiņš rektora amatā.