Iespējams, ka Liepājas metalurgs daļu no nepieciešamā valsts atbalsta gūs ar Latvijas energokompānijas a/s Latvenergo starpniecību, jo uzņēmumi jau ir sākuši sarunas par no Latvenergo saņemtā preču kredīta atmaksas atlikšanu un piemērotu maksājumu grafiku, Dienai pavēstīja sarunām pietuvināts informācijas avots, kas savu vārdu atklāt nevēlējās. Savukārt Latvenergo preses sekretāre Ivita Bidere šo informāciju neapstiprināja, bet arī nenoliedza, norādot vienīgi to, ka līdz šim Liepājas metalurgs savas saistības pret energokompāniju ir izpildījis.
To, ka uzņēmums vēlas atbrīvojumu no elektroenerģijas obligāto iepirkuma komponenšu (OIK) maksas, kas šogad uzņēmumam ļautu ieekonomēt 9,2 miljonus latu, un no Latvenergo saņemtā preču kredīta deviņu miljonu latu apmērā norakstīšanu, intervijā laikrakstam Vesti segodņa apstiprinājis arī uzņēmuma lielākais akcionārs Sergejs Zaharjins.
Pēc S. Zaharjina teiktā, Liepājas metalurgs ierosina arī kredītlīniju pagarināšanu un palielināšanu par 18 miljoniem latu, metāllūžņu eksporta ierobežošanu no Latvijas uz trešajām valstīm, kas ļautu lūžņu iepirkšanā ietaupīt 9,9 miljonus latu, kā arī valsts atbalstu sarunās ar uzņēmuma kreditoru Itālijas banku Unicredit. Lai gan vairāki mediji, reaģējot uz uzņēmuma akcionāra ziņoto, steidza nākt klajā ar ziņu, ka Liepājas metalurgs no valsts vēlas atbalstu vairāk nekā 57 miljonu latu apjomā, uzņēmuma preses sekretāre Simona Laiveniece Dienai šo apgalvojumu noliedza, skaidrojot, ka tā ir kļūdaina interpretācija par uzņēmuma lūgtajiem atbalsta pasākumiem.
Uzņēmuma akcionārs neslēpj, ka apmaiņā pret valsts palīdzību ir gatavs atdot valstij sev piederošās akcijas, jo bez valsts atbalsta uzņēmumam nāksies pārtraukt darbu un laika uzņēmuma glābšanai ir atlicis pavisam maz, jo virkne maksājumu tam jāveic jau aprīlī. S. Zaharjins uzskata, ka situāciju uzņēmumā būs iespējams stabilizēt aptuveni gada laikā.
Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš, vērtējot masu medijos izskanējušo informāciju par iespējamajiem atbalsta pasākumiem Liepājas metalurgam, atzina, ka kopējais uzņēmuma lūgtais palīdzības apjoms no nozares viedokļa ir liels. «Tā ir summa, kas aptuveni līdzīga viena gada investīciju apjomam visā metālapstrādes un mašīnbūves nozarē,» Dienai teica V. Rantiņš, kurš vienlaikus atzina, ka bez iepazīšanās ar Liepājas metalurga finanšu situāciju ir grūti vērtēt tā lūgto atbalstu. Tomēr vienlaikus ir skaidrs, ka Liepājas metalurgam ir ļoti liela ietekme gan uz metālapstrādes nozares rādītājiem, gan arī Latvijas ekonomiku kopumā, jo uzņēmums nodrošina aptuveni 10% no kopējā valsts eksporta, un aplēses liecina, ka katrs šāda veida uzņēmums uz vienu strādājošo papildus nodrošina vēl septiņas netiešas darba vietas apkalpojošajās nozarēs, uzsvēra V. Rantiņš.