«Ar veselību ir kā ir… Pēdējās dienās sāpēja galva un kakls, arī šodien [piektdien] braucu ar temperatūru. Liels paldies dakterim no bobslejistu komandas un Ivo [Pakalnam - skeletonistu komandas palīgam], kurš sagatavoja kamanas, jo pats pēdējā treniņā nebraucu. Ceturtdien visu dienu nogulēju, bija vājums. Apsvēru arī iespēju nebraukt, taču laikam spītības dēļ nosvēros par pretējo,» Martins neslēpa, ka lēmumu ietekmējis arī fakts, ka cīņa par starta grupu olimpiskajās spēlēs Vankūverā vēl nav galā.
«Dzīvē gadās visādi, jācīnās līdz galam. Nevar zināt, kā ies tālāk. Tikpat labi varēju izlaist šo posmu, nepaveiktos nākamajā Sanktmoricā, un tā varētu zaudēt arī vietu labāko desmitniekā. Uzskatīsim, ka guvu vērtīgus punktus, lai no top 10 neizkristu. Piektdienas divi braucieni bija labākie, ko šonedēļ šajā trasē veicu. Tādā ziņā, protams, paveicās. Izspruku no vāciešu nagiem…»
Nedēļa Martinam tiešām bijusi pārbaudījumiem bagāta. Pirmdien viņš treniņā krita un sasita ribas. «Tagad gan likšos gultā,» Martins apņēmās izveseļoties pēc iespējas ātrāk, jo nākamajā nedēļā jau sacensības Šveicē.
Tomass braucienos uzrādīja attiecīgi septīto un sesto ātrāko laiku 27 dalībnieku konkurencē. «Kopumā braucieniem nebija ne vainas. Pirmajā nedaudz kļūdījos trases lejasdaļā, tāpēc beigās vairs nebija tāda ātruma. Otrajā ne pārāk labi sanāca starts, nedaudz zaudēju līdzsvaru. Pietrūka dažu simtdaļu, lai būtu augstāk, bet īpaši par to neskumstu. Ja paskatāmies, kas man ir priekšā - Martins, trīs vācieši, Bromlijs… Turpat vien esmu!»