Aizvadītās parlamenta vēlēšanas Gruzijā, ļoti ticams, var ievadīt jaunu posmu šīs valsts dzīvē un arī dot pozitīvu signālu citām bijušās PSRS republikām, kurās šodien izveidojušies ne visai demokrātiski režīmi. Lai gan pagaidām nav zināms, kāds būs patiesais gruzīnu opozīcijas pārstāvju mandātu skaits jaunajā parlamentā, skaidrs ir tas, ka varas oponentiem izdevies ievērojami palielināt savu pārstāvniecību šajā institūcijā. Paši gruzīnu eksperti ar gandarījumu norāda, ka to ir akceptējuši valdošie spēki ar prezidentu Mihailu Saakašvili priekšgalā. Ir vērts citēt kādu gruzīnu politologu un ekspertu, kas pateicis, ka deviņus gadus pie varas esošais valsts galva esot sapratis, ka labāk būt opozīcijā nekā cietumā. Taču ne jau primitīvas bailes ir pamatā varas pieļāvībai. Pat lieliem Saakašvili pretiniekiem vajadzētu atzīt, ka aizvadītie deviņi gadi bijis ceļš uz brīvāku valsti, kas tagad bija redzams pagājušajās vēlēšanās.
Faktiski visi vēlēšanu novērotāji ir vienoti savos vērtējumos, ka gruzīnu sabiedrība pārsteidzoši mierīgi izdarījusi svarīgo politisko izvēli. Pirmo reizi jaunās neatkarīgās Gruzijas vēsturē vara mainoties normālā - vēlēšanu - ceļā, iezīmējot jaunu posmu nācijas politiskajā briedumā. Tas ir notikums, kas var būt ļoti pamācošs citām bijušajām padomju republikām. Galvenokārt tām, kas atrodas Eiropas Savienības tiešā uzmanībā, jeb tā saucamās austrumu partnerības valstīm - vispirms minamas Moldova, Ukraina un Armēnija. Gruzīni skaidri parādījuši, ka pastāvošo politisko kārtību ir iespējams mainīt. Prasības pēc plurālisma nav nekas nedabisks it visām valstīm.
Katram, kas varējis vērot Gruzijas realitāti beidzamajos divdesmit gados klātienē, notikušās izmaiņas šķitīs vienkārši neticamas. No pilsoņkara galvaspilsētas ielās 1991. un 1992. gada mijā, absolūtas saimnieciskas bedres, haosa it visā - Gruzija pārtapusi par mierīgu, stabilu, ekonomiski progresējošu valsti.
Būtiski, ka liela šīs valsts iedzīvotāju daļa ar savu balsojumu ir bargi sodījusi pie varas esošo eliti par tās iedomību kontaktos ar sabiedrību. Vienlaikus gan jānorāda, ka šādi rezultāti apstiprina veco patiesību, ka pat progresīvu reformu īstenotājus pa īstam reti kad saprot lielākā daļa valsts iedzīvotāju. Iespējams, Saakašvili ticis sodīts arī par savu neapšaubāmi autoritāro valdīšanas stilu. Gruzijas gadījumā derēs apgalvojums, ka modernizācija tomēr ir gājusi pa priekšu demokratizācijai.
Gruzijas izaugsmē daudz izdarījušas rietumvalstis, arī Latvija, kas nopietni strādājušas ar Kaukāza atvērtāko un demokrātiskāko valsti. Aizvadītās vēlēšanas ir nopietns signāls pacelt ES un ASV attiecības ar Gruziju jaunā līmenī.