Banka veiks arī mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu, taču būs piesardzīga. Plāns paredz, ka, mainot nosaukumu, bankai būs ne tikai «jauna kleita», bet arī jauns saturs, proti, uzsvērts, ka jaunā _Parex_ būs vairāk nekā banka, tā būs uzņēmums ar plašāku ekonomisko un sabiedrisko nozīmi. Uzsvars likts uz īpaši lojālu attieksmi pret klientiem.
Banka turpinās darboties Austrumos, taču tā pieļauj arī atsevišķu aktīvu pārdošanu Krievijā un NVS. Fokuss būs vērsts uz mācīšanos no kļūdām un maksimālu noguldītāju un bankas finansējuma diversifikāciju - plašāk un aktīvāk tiks piesaistīti mazie un vidusmēra noguldītāji, lai banka nebūtu atkarīga no lielajiem noguldītājiem. Var teikt, ka neformālais restrukturizācijas plāna vēstījums ir - Parex, kas asociējas ar diviem bijušajiem īpašniekiem un akcentu uz elites un VIP klientiem no Austrumiem, tiks pārbūvēta par banku, kas strādā ar plašu klientu loku gan privātajā, gan korporatīvajā sektorā.
Nosaukuma maiņu un jaunas stratēģijas ieviešanu paredzēts sākt septembrī. Parex restrukturizācijas plānā, kas ir arī Dienas rīcībā, prognozēts, ka ar «plusiem» banka sāks strādāt 2011.gadā, kad peļņa sasniegs 37 miljonus latu. Šogad tiek lēsti ap 60 miljonu latu, nākamgad - ap 25 miljonu latu zaudējumi. Plānā minēts arī, ka bankai būs nepieciešams vēl papildu valsts atbalsts - Valsts kases depozīts papildu valsts garantiju veidā (banka emitējusi eiro obligācijas 123 miljonu eiro apmērā, to samaksu var nākties garantēt), pieļauti arī papildu ieguldījumi kapitālā. Paredzēts, ka ar 1.jūniju tiek atcelta daļa bankai noteikto ierobežojumu saimnieciskajiem darījumiem (starpbanku norēķini, norēķinu limitu atcelšana klientu kontiem, kreditēšana). Visu ierobežojumu atcelšanu, tajā skaitā liegumu izņemt depozītus, plāns paredz atcelt no jūlija.
Par Parex pārdošanu un stratēģiskā investora piesaistīšanu plāns nerunā. Tajā ir tikai norāde, ka bankas stratēģiskais mērķis ir pēc iespējas ātrāk atbrīvoties no valsts finansējuma un atgriezties privātajā sektorā. Plānā ir prognozes, ka restrukturizācijas jeb darbības atjaunošanas posms noslēgsies nākamā gada sākumā, pēc tam sekos privatizācija, tad tālāka stratēģiskā attīstība. Tieši fakts, ka plānā nav paredzēta pārdošana un stratēģiskā investora piesaistīšana, bija iemesls, kāpēc otrdien, valdībai sākot diskutēt par plānu, iebilda Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Viņa skatījumā šobrīd galvenais ir atrast bankai nopietnu investoru ar labu reputāciju un pietiekami «dziļām kabatām» un to pārdot pēc iespējas ātrāk, lai nostabilizētu darbību un atgūtu uzticību.
Plānots, ka līdz 2013.gadam banka valstij atdos vairāk nekā pusi - ap 400 miljonus latu - no Valsts kases noguldītajiem depozītiem. Šobrīd tie veido 683 miljonus latu.