Viņa norāda, ka piena pārstrādes uzņēmumos veidojas gatavās produkcijas pārpalikumus, tāpēc arī samazinās iepirkuma cenas. «Pēc Lauksaimniecības datu centra sniegtās informācijas, piena iepirkuma cena jūnijā bija 295,89 eiro par tonnu un jūlijā - 293,16 eiro/t. Lauksaimniecības datu centra veiktās operatīvās aptaujas rezultāti liecina, ka vidējā iepirkuma cena oktobra pirmajā pusē bija 220,00 eiro/t, kas ir par 25% zemāka nekā iepriekšējos mēnešos. Piena iepirkuma cena ir noslīdējusi zem piena ražošanas pašizmaksas,» atklāj L. Liepniece. Viņa norāda, ka patlaban notiekot govju brāķēšana, proti, govis, no kurām neizslauc daudz piena, tiek nodotas gaļas kombinātā. Par spīti kritiskajai situācijai, neviens lauksaimnieks vēl nav bankrotējis. Zemnieku saeimas pārstāve teic, ka šobrīd lauksaimnieki vēl dzīvo no saviem ietaupījumiem.
Sankcijas atstājušas ietekmi arī uz cūkkopību. Iepriekš izskanēja runas, ka nozare necietīs, jo Āfrikas cūku mēra dēļ Krievija cūkgaļu no Latvijas neiepirka tāpat, tomēr notiekošais radījis netiešo ietekmi. Embargo dēļ cietis gaļas eksports citās valstīs, un tām nācies mainīt tirdzniecības apjomus uz Latviju. Liels trieciens piedzīvots dārzeņu nozarē. Atsevišķu produktu cenas samazinājušās pat par pusi. Šeit ietekmi atstājis ne tikai liegums ievest dārzeņus Krievijā, bet arī apstāklis, ka lielos apjomos strauji ienākusi citu valstu produkcija. Kā norāda ekonomikas ministrijā, burkānu cena šogad bija par pusi mazāka nekā pērn, tomāti bijuši vidēji par 30% lētāki.
Arī tranzīta nozarē jūtams satricinājums. Ekonomikas ministrijā atklāj, ka Latvijas lielās autopārvadātāju kompānijas nosaka nepamatoti zemas pārvadājumu cenas un mazie nozares uzņēmumi nespēj vienlīdzīgi konkurēt. Refrižeratoru autoparkam liegti vairāk nekā 12% pārvadājumu, kas naudas izteiksmē nozīmē nesaņemtus 20,6 miljonus eiro, turklāt daudziem uzņēmumiem paņemti autolīzingi. Paralēli šiem zaudējumiem ietekmi uz eksportu atstāj arī bažas par nākotni. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs Andris Ozols kā piemēru min tekstilizstrādājumu nozari, uz ko Krievijas embargo pagaidām neattiecas. «Bažas par jaunām sankcijām atstāj būtisku ietekmi. Ja tiks ieviestas sankcijas uz preču kategorijām, uz kurām to vēl nav, viņi saprot, ka noliktavās veidosies produkcijas uzkrājumi, ko nedrīkstēs pārdot. Līdz ar to tiek veikti mazāki pasūtījumi,» skaidro A. Ozols.
Uzņēmumi nebaidās izmantot arī valdības izstrādātos atbalsta mehānismus. Piemēram, Valsts ieņēmumu dienests (VID) Krievijas sankciju skartajiem uzņēmumiem ļauj pagarināt nodokļu samaksas termiņu, to sadalot termiņos. Kā Dienai atklāj VID pārstāve Evita Teice-Mamaja, no augusta vidus VID saņēmis 37 pieteikumus, visvairāk izmaiņas nodokļu samaksas termiņos pieprasa komersanti, kas saistīti ar kravu pārvadājumiem. 19 gadījumos VID to ir piekritis darīt, piecos gadījumos dienests nodokļu samaksu sadalīt termiņos ir atteicis. Pārsvarā atteikumi saistīti ar nodokļu parādiem, kā arī ar to, ka komersants iepriekš nav ievērojis nodokļu atmaksas grafikus. Tāpat oktobrī stājās spēkā grozījumi, kas dod iespēju pagarināt nodokļu samaksas termiņu, nepiemērojot nokavējumu naudas, taču ir saņemti tikai divi iesniegumi.