Bija neierasti vērot, kā preses brīfingā pēc ANO DP neformālā balsojuma brīdī, kad Krievijas vēstnieks ANO Vitalijs Čurkins paziņoja, ka DP ir favorīts A. Guterrešs, ASV vēstniece Samanta Pauere piekrītoši māja ar galvu. Šāda vienprātība starp vēstniekiem, kuru ikdienu ANO sēdēs raksturo kareivīgi savstarpējie pārmetumi, it kā varētu liecināt, ka ANO DP izdarījusi ideālo izvēli, taču komentētāji daudzos pasaules medijos ne tikai apšauba šī lēmuma pareizību, bet arī pašas organizācijas spēju saglabāt ietekmi uz notikumiem pasaulē.
Nepilda apņemšanās
Viens no lielākajiem pārmetumiem, ko tagad nākas dzirdēt, ir tas, ka devītā ANO ģenerālsekretāra amatam nav nominēta ne sieviete, ne Austrumeiropas pārstāvis, kā bija vēlējušās daudzas nevalstiskās organizācijas un ANO dalībvalstis. Šveiciešu laikraksts Le Temps pat pauž viedokli, ka «tas, ka viņš būs ceturtais rietumeiropietis, kurš ieņems šo prestižo amatu, ir savā ziņā diskreditējis pieklājību pret deviņiem citiem kandidātiem, kuri sacentās pret A. Guterrešu».
Laikraksts arī analizē notikušo kā sava veida piekāpšanos Krievijai. Austrumeiropas valstis īpaši cerējušas, ka tiks atbalstīta Bulgārijas izvirzītā Eiropas Savienības komisāre Kristalina Georgijeva. Taču Krievijai viņa simbolizē ES, kas ieviesa stingras sankcijas pēc Krimas aneksijas. «Antoniu Guterreša izvēlēšanās liekas kā kompromiss, kas ir pieņemams augstas starptautiskās spriedzes apstākļos, kad pasliktinājušās attiecības starp ASV un Krieviju apgrūtināja Bana Ki Muna pēcteča izvēli,» raksta Le Temps.
Bijusī Latvijas vēstniece ANO Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete intervijā LETA pārmeta, ka atsevišķas ES dalībvalstis balsojumā par ANO ģenerālsekretāru nav spējušas «noturēt stingru mugurkaulu». Balsojums faktiski nozīmējot, ka nākamajās ANO ģenerālsekretāra vēlēšanās būs cita reģionālā grupa, līdz ar to Austrumeiropai nebūšot iespēju redzēt amatā savu pārstāvi.
Šaubas par amatu
Citi Eiropas mediji, neapšaubot A. Guterreša piemērotību amatam, pauž skepsi par viņa spēju ietekmēt organizāciju, kuras darbība pēdējā laikā likusi apšaubīt tās īpašo efektivitāti. «Guterrešam ir šim darbam nepieciešamās prasmes: principi, kultūra, pieredze un sarunu māka. Taču ir apšaubāmi, vai viņam ir spēja uzsist pa galdu, kura faktiski nemaz nav, jo ANO nozīmīgākajā forumā - Drošības padomē - ģenerālsekretāram nemaz nav locekļa vietas,» raksta portugāļu Publico.
Savukārt slovēņu Delo ir pavisam skeptiski noskaņoti: «Viņa ātrā un neproblemātiskā nominēšana rāda tikai vienu, ka ANO ir kļuvusi tik margināla modernajā starptautiskajā politikā, ka lielvaras, kas atgriezušās pie aukstā kara tradīcijām pasaules karstajos punktos, vairs pat negrib strīdēties par to, kurš ieņems šo «nozīmīgo» amatu. Pat krievi ne, lai gan vēl nesen solīja, ka uzstās, lai kandidāts būtu no Austrumeiropas un ideālā gadījumā - sieviete. Nu viņi no tā ir atkāpušies un nobalsojuši par kādu, kurš neieviesīs nozīmīgas pārmaiņas vai neradīs nekādas problēmas.»
Taču ANO eksperts Eiropas Ārlietu padomē Ričards Gauens intervijā BBC norāda, ka A. Guterreša pieredze bēgļu komisāra amatā varētu viņam palīdzēt «iedot spērienu ANO pa mugurpusi, kas tagad ļoti nepieciešams». Palīdzība konfliktos cietušajiem cilvēkiem tagad ir viena no nozīmīgākajām ANO misijām, kur portugāļu, angļu, spāņu un franču valodu pārvaldošais A. Guterrešs var izrādīties īstajā vietā.