Kopumā šogad valsts finansēs par 714 budžeta vietām mazāk nekā pērn, taču T.Koķe Dienai norāda, ka vidusskolu beidzēju skaits varētu samazināties vēl straujāk, tāpēc iespējas studēt par valsts līdzekļiem būtiski netiek ierobežotas. Jebkurā gadījumā budžeta vietu skaita izmaiņas, kas gaidāmas rudenī, attiekšoties tikai uz 1.kursa studentiem, jo, pēc T.Koķes teiktā, pašreizējie studenti jau noslēguši studiju līgumu, kas neļauj viņus pēkšņi pārcelt uz maksas grupu. Taču jāņem vērā līdzšinējā kritika, ka budžeta vietu skaits jau līdz šim ir bijis ļoti mazs, jo pārliecinoši lielākā studentu daļa izglītojas par maksu.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) noteica: visās bakalaura studiju programmās jābūt vismaz 20 budžeta vietām, savukārt maģistra studiju programmās - vismaz 10 vietām. Latvijas Universitāte (LU) to varēs nodrošināt, stāsta LU Attīstības un plānošanas departamenta Stratēģijas nodaļas vadītājs Juris Pūce. Arī Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU), kurā budžeta vietu skaita samazinājums bijis salīdzinoši straujš, nebūs programmu, kurās nākamajā mācību gadā neuzņems nevienu budžeta studentu, stāsta LLU rektors Juris Skujāns. LLU lauksaimniecības un mežsaimniecības programmās budžeta vietu pat būs vairāk. Budžeta vietu skaits nemainīšoties vai palielināšoties arī citās valsts prioritārajās zinātņu nozarēs, piemēram, dabaszinātnēs, matemātikā. Budžeta vietu vairāk būs mākslas studijās, jo Kultūras ministrija esot gatava maksāt par 111 studiju vietām vairāk savā padotībā esošajās kultūras un mākslas augstskolās. Neliels budžeta vietu skaita pieaugums būšot arī doktora studiju programmās.
Lai gan pērn aktīvi diskutēja par nepieciešamību novērst programmu dublēšanos Latvijas augstskolās, visām augstskolām esot atstāta iespēja uzņemt kaut minimālu budžeta studentu skaitu visās līdzšinējās programmās. T.Koķe norāda - reģionālo un Rīgas augstskolu programmas var dublēties «tāpēc, ka tie ir reģioni». Augstākās izglītības padomes priekšsēdis Jānis Vētra stāsta, ka vienā gadā dublēšanos novērst nav iespējams, ņemot vērā saistības ar esošajiem studentiem un nepieciešamību attīstīt reģionus, taču «paralēlo programmu» novēršanas virzienā tiekot iets. Piemēram, vairākās augstskolās krietni samazināts budžeta vietu skaits pedagoģijas programmās. IZM Augstākās izglītības departamenta vadītāja Gita Rēvalde norāda, ka pedagoģijā ar vislielāko budžeta vietu skaita cirpienu sastapšoties tās programmas, kuras sagatavo skolotājus tikai viena priekšmeta mācīšanai.
Ir samazinātas arī vienas studiju vietas izmaksas, kas, piemēram, novedis pie tā, ka palielināts studentu skaits uz vienu mācībspēku, tā ļaujot pasniedzējam mazāk laika veltīt katram studentam.