Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +3 °C
Apmācies
Pirmdiena, 11. novembris
Rainers, Nellija, Ojārs

Pauls: brīžiem atliek vien pasmaidīt un paiet malā

Bijāt diezgan grūti pierunājams uz sarunu...

Neņem ļaunā. Ja es atceros, kādas netīras lietas Dienā kādreiz tika publicētas un kā pasniegtas... Es pat domāju, ka daudziem - pat godīgiem cilvēkiem - tā tika sabojāta karjera. Saprotu, ka laiki mainījušies, ko es tur pārmetīšu vai atgādināšu... Tāpat kā man bieži vien prasa par padomju laikiem - kā tolaik bija. Bijām jauni, kaut ko darījām, ļoti labi zinājām, kas ir labs, kas ne. Filmas tika uzņemtas, teātri tika iestudēti, koncerti notika, Dziesmu svētki bija. Labi, bija cenzūra, bet tā šodien atkal ir. Pavisam nemanot parādījusies. Nupat pasmaidīju, uzzinot, ka tiek nodibināta Latvijas simtgades padome ar bijušajiem prezidentiem. Tas man sāk atgādināt kompartijas centrālkomiteju - tagad svētkus veidos ar ideoloģiski pareizu ievirzi? Jau tagad notiek šausmīga cīņa par to, kurš tiks pie rīkošanas naudiņas.

Nauda tā svarīgākā?

Protams! Vai tad šodien mums nav režisoru, scenogrāfu, kas zina, kā uztaisīt Dziesmu svētkus un dažādus koncertus?! Ko tad tur vēl plānos?

Pieņemšanas izredzētajiem.

Jā. Tāpēc tā situācija nav sevišķi patīkama, un tāpēc ir sajūta, ka labāk neiesaistīties.

Un kā, jūsuprāt, būtu jārīko simtgades pasākumi?

Dievs nedod, ka atkal sāktos kā trīsdesmito gadu beigās - par padomju laikiem nemaz nerunāju, tur bija citi lozungi -, bet arī Ulmaņa laikā būvēja sazin kādas baļķu pilis, uzstādīja milzu karogus... Svētkus taču var daudz vienkāršāk un labāk sarīkot, bez pārmērīga pompozuma.

Pagaidu būves paliekošas koncertzāles vietā.

Nu dabīgi - būtu labāk apsolījuši, ka uz to laiku būs koncertzāle. Tā būtu vērtīga dāvana latviešu tautai, ņemot vērā, cik daudz mums ir izpildītāju ar pasaules vārdu. Svinībās galvenais ir piesaistīt labus māksliniekus, sagatavot programmas gan klasiskās mūzikas koncertiem, gan vieglajam žanram. Mūzikas kultūra mums, paldies Dievam, ir labā līmenī, varam daudz ko izdarīt. Ja būtu koncertzāle, rastos lielākas iespējas uzaicināt arī pasaules klases kolektīvus. Šodien nevar iztikt ar vienu Operas zāli - tā jau arī nav domāta koncertiem.

Pieminējāt cenzūru. Pavisam nesen no Dziesmu svētku repertuāra tika ņemta ārā dziesma vārdu «Vēl nāks piektais gads» dēļ.

Tāpēc jau saku, ka jāsmaida, kad redzi, cik līdzīgi ar padomju laiku daudz kas notiek. Satiku Jāni Peteru, viņš saka: kas tas ir - mums to dziesmu jau padomju vara ar pirmo reizi neļāva, to vēl varēja saprast, un tauta tāpat to dziedāja kā himnu. Bet ko darīt, ja dziesma tagad nevēlama? Atliek vien pasmaidīt un paiet malā. Ko te kādam pierādīsi? Es koncertos nospēlēju, cilvēki joprojām ceļas kājās, it sevišķi vidējā un vecākā paaudze.

Tagad tāda kā modes lieta ir lamāt tos māksliniekus, kuri uzstājas Krievijā.

Ar to jau tu esi gandrīz vai noziedznieks. Es atvainojos, ja aizejam tik stulbos aizspriedumos pret krieviem, tad kāpēc visi skrēja uz Barišņikova izrādi? Labi, es zinu to politisko situāciju, bet neiesaistiet tajā kultūru un māksliniekus! Garanča nesen tur dziedāja kolosālā koncertā. Bija jāaizliedz? Vai Marisam Jansonam pateiksiet, ka viņš nedrīkst diriģēt Pēterburgā? Beidziet! Apstājieties vienreiz!

Tas ir normāli visā pasaulē, ka operdziedātājs šodien uzstājas Tokijā, rīt uzstāsies Ņujorkā, parīt varbūt Maskavā, pēc tam Parīzē. Tikai mēs tam pievēršam pārlieku lielu uzmanību. Tas ir tāpat, kā, ja kādā Amerikas hokeja komandā ir viens latvietis, mēs par to runājam tā, it kā visa komanda sastāvētu no latviešiem. Bet viņš tur mūsējais ir viens! Pārējie - kanādieši, krievi, čehi. Un tur būtisks ir tikai tas, kā tu spēlē, nevis no kurienes nāc. Tieši tas pats operā - kā tu dziedi. Un konkurence ir nežēlīga. Padomā, kad angļi izsludina konkursu mūziklā, piesakās ap 4000 kandidātiem uz lomu.

Kāds ir mūsu mūziķu līmenis, ja runājam par spēju konkurēt pasaulē?

Instrumentālistiem līmenis ir labs - ir pietiekami daudz spēcīgu mūziķu. Starp citu, Latvijas Radio nodibinājām orķestri, kas ir ļoti labā līmenī. Džeza mūzikas starptautiskajā apritē mēs vēl varētu ieiet. To redz arī Rīgas ritmos - pie mums brauc viens otrs pasaules klases izpildītājs, un mūsu orķestris nepaliek kaunā.

Ar dziedātājiem gan ir problēmas. Tā sauktajā starptautiskajā popmūzikas tirgū ielauzties nevaram. Operā tas ir citādi - ja tev Dievs devis superbalsi, tev ir visas cerības būt pamanītam. It sevišķi tenoram. Bet popmūzikā liela nozīme ir valodai, kurā uzstājies. Lielais tirgus ir tiem, kuri uzstājas krievu vai angļu valodā. Krievi arī neko daudz nav sasnieguši pasaules mērogā, bet viņiem ir viena liela priekšrocība - teritorija. Vācieši joprojām vairāk fokusējas uz savu šlāgermūziku. Angļus var apskaust, ka visas viņu dziesmas ir internacionālas. Mēs strādājam ļoti lokālam, turklāt mazam tirgum. Es ļoti cienu savu valodu un uz savas ādas to esmu izbaudījis visvairāk - Latvijā populāra dziesma ārpus valsts tikpat kā neizskan.

Menedžmentam arī noteikti ir milzu nozīme.

Tiešām labi prot organizēt savas koncertturnejas Prāta vētra. Viņiem tā lieta ir profesionāli nostrādāta.

Bet vēl par šo tēmu - kad tu aizej uz tiem pašiem amerikāņu izpildītāju džeza koncertiem, redzi, kā viņi māk strādāt ar publiku - viņš pusi no koncerta norunā, un tas ir interesanti, ar jokiem, stāstiem vai nu par savu ģimeni, vai piedzīvoto, un pa vidu padzied. Bet mēs, mēli izkāruši, dragājam vienu dziesmu pēc otras.

Tradīcijas vai apmācības vaina?

Nezinu. Arī mūsu aktieri pasākumus vada pamatā pēc scenārija, kas priekšā uzrakstīts. Tā nevar. Uzmest aci var kādu reizi, ja jānosauc kāds uzvārds, bet uz skatuves tev ir jābūt brīvam.

Kā jums pašam klājas pēc lielajiem satricinājumiem ar Krājbankā zaudēto naudu?

Ja kāds naudas ziņā ir cietis Latvijā, tad es laikam visvairāk - trijās bankās esmu zaudējis savu godīgi pelnīto naudu. Tas, kas notika ar Krājbanku, bija vislielākā afēra. Es gribu aiziet kādreiz pie ģenerālprokurora parunāt. Cik no turienes tika smelta ārā airBaltic un citu nauda jau pēc tam, kad tā banka bija aiztaisīta ciet. Es taču to visu labi zinu. Mēs vēl cerējām uz Satversmes tiesu, bet ne, tur mūs nogremdēja galīgi - sanāca, ka ir pareizi nozagts, tinieties. Un tie cilvēki, kas bija iesaistīti, tepat kaut kur staigā. Vēl vairāk - viņi iekārtojušies labos darbos, ja runājam kaut vai par to pašu «fuktuk» dāmu (Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iepriekšējā vadītāja Irēna Krūmane - red.), kura strādā valsts bankā. Tagad Krājbankas īpašumi iedoti vienai kompānijai, kas uz tā rēķina dzīvo un lielu naudu saņem. Tātad viņi tērē manu un daudzu cilvēku naudu, kas faktiski tika nozagta.

Pēdējais brīnums, kas mani skar, - jūsu fotogrāfs var atnākt kādreiz nofotografēt - mani ir iemūrējuši mājās. Pretī dzīvokļa logiem būvē viesnīcu. Ar kaimiņiem zvanījām uz domi, teicām: lai jau būvē to viesnīcu - pret to nav iebildumu -, bet lai nav tieši logiem priekšā. Neviens neklausās. Virtuvē man jau ir tumsa - siena priekšā logam. Tāpēc tagad varu skaļi pateikt: Rīgas dome jau pasniegusi dāvanu man uz jubileju, kas būs janvārī, - pieļāvusi, ka mani iemūrē. Un to viesnīcu būvē baigākā tempā - caurām dienām un naktīm. Dievs dod, lai tādā tempā Latvijā būvētu koncertzāli, tad es paciestu, ka aizmūrē kaut pilnībā to logu. Mēs vērsāmies tiesā, un zini, kāda atbilde? Kamēr notiks tiesas izmeklēšana, būvdarbus nepārtrauks.

Mani gan, paldies Dievam, tik viegli nogremdēt nevar, bet skaidrs, ka tas aizvaino.

Tajā pašā laikā es nevaru sūdzēties. Dopings manā darbā labā nozīmē ir tas, ka es izeju uz skatuves un jūtu to attieksmi, kas nāk no zāles. Paldies Dievam, man vēl tā iespēja ir. Bet viegli nav. Šis žanrs ir nežēlīgs, vairāk pa spēkam jaunatnei.

Tuvojas liela jubileja. Jau gatavojaties?

Jā, diemžēl nāk virsū tas datums, par kuru es sevišķi runāt negribu. Bet kaut kas ir jādara - mūziķi arī gaida banketu (smejas).

Pamatkoncerti būs Nacionālajā teātrī. Man visi prasa, kāpēc tieši tur, es savā stilā atbildu: jo vistuvāk mājām (smejas). Un man patīk teātra atmosfēra, esmu teātra fans, lai gan mani arī par teātra slepkavu mēdz saukt.

Jo slēdzāt opereti?

Operete ir otrs. Bija arī tā sauktais Valsts komjaunatnes teātris, ko neviens nezin kāpēc vairs nesauc par komjaunatnes, tikai par Jaunatnes teātri. Negribu šo tēmu izvērst, jo es varu pierādīt savu taisnību, citiem emocionāli ir sava taisnība, bet es uzskatu: ja teātris vai kāds atsevišķs mākslinieks vairs nevar piesaistīt publikas uzmanību, tad tam jābeidz uzstāties. Vai jāreorganizējas, pārslēdzoties uz kādu citu žanru. Nežēlīgi? Jā. Bet arī, ja lugu teātrī nenāk skatīties, to noņem no repertuāra. Vēl jau savulaik bija arī pārmetumi, ka ieviesu konkursu sistēmu. Man teica: kā tad Latvijas Tautas māksliniekam būs uz konkursu jāiet? Jā, būs jāiet, teicu. Jo tas nosaukums šodien vairs neeksistē, tas bija citā valstī piešķirts.

Tā mūsu valstī ir, ka daudz gan runājam par reformām, bet visi baidās tās sākt, jo negrib kādu aizskart. Atceraties, kā gāja ministram Ķīlim, kad viņš vērsās pret pārāk lielo skaitu augstskolu, kas dala bezvērtīgus diplomus? Visi uzreiz metās virsū, noveda līdz slimnīcai.

Ja paskatās, kas notiek ar izglītības sistēmu, medicīnu, - visu laiku tur ir kaut kādas problēmas. Mums Latvija maziņa, vai tad te nevar vienreiz atrast pareizus risinājumus? Neesmu speciālists, bet kādi tik papīru kalni netiek rakstīti kaut vai skolas lietās! Ir kaut kāds aparāts, kas visu laiku kaut ko ražo, un sistēma kļūst aizvien sarežģītāka. Es arī ar bažām raugos, ko tagad atļauj darīt bērniem attieksmē pret skolotājiem.

Skolotājs ir beztiesīgs.

Ja esmu atvedis savu bērnu uz skolu, man skolotājiem jāuzticas, nejaukšos viņu darbā.

Ir vecāki, kas ceļ traci, ka skolotājs uz viņu bērniem ne tā paskatījies.

Es redzu, kas notiek dažādos pašdarbības kolektīvos. Daudzi vadītāji skaidri pateikuši, lai vecāku mēģinājumos nebūtu. Jo tikai ar disciplīnu vien ko var panākt.

Tāpat vajadzētu kaut kādu sistēmu, kam, dabīgi, daudzi ir pretī, - nenāc un neplāties skolā, ka tēvs tev ir iedevis superdārgu telefonu vai vēl ko. Jo citiem tā nav. No šejienes jau izaug naidošanās starp cilvēkiem.

Ilgu laiku bijāt ne tikai tautā mīlēts skatuves mākslinieks, bet arī kritizēts politiķis.

Ja tu sēdi Saeimā, tad esi tieši tāds pats kā visi tie pārējie, kurus lielākā daļa uzskata par blēžiem. Paskatieties politiķu reitingus. No kā tie rodas? Mums parādās ziņas, ka vairāk nekā 40% cilvēku jāiztiek ar 300-400 eiro mēnesī. Skaidrs, ka viņi ir totāli neapmierināti, un ko lai viņi vaino šādā netaisnībā? Mēs jau nevaram runāt par kaut kādu turīgo vidējo slāni Latvijā. Tāda nav. Ir vai nu bagāti cilvēki, bet to nav daudz, vai ir tādi, kuriem jādomā, vai var nopirkt biļeti uz teātri vai koncertu.

Bet arī starp pašiem politiķiem redzam vien plūkšanos, nevis sacensību, kurš vairāk ko līdzēs tautas labklājībai!

Tur jau ir tā lieta! Un cik ilgi to var paciest?! Es klausos diskusijas gan televīzijā, gan radio. Ko viņi tur runā!? Par to, kā attīstīt rūpniecību, kā kaut ko ražot, lai pārdotu? Nē! Tikai tā ēšanās savā starpā. Bet cik ilgi tos mežus cirtīs? Jūra jau būtībā ir norakstīta. Lauksaimniecības tirgus cietis attiecībās ar Krieviju.

Visi tagad sāk runāt, ka valdība slikta, ka nu to gāzīs.

Man arī deputāts Kaimiņš pa ceļam uz radio to vaicāja. Bet nosauciet mums tos kandidātus, kas nāks vietā! Nav! Kāds ies uzņemties ekonomikas vai kāda cita ministra posteni? Kas to varētu, kam ir zināšanas, tie to nemūžam nedarīs.

No vienas puses - sakām, ka slikti dzīvojam, bet paskatieties, vai ir Latvijā vairs kāda pilsēta, kura nerīkotu pilsētas svētkus. Katrā pilsētā tādi ir. Pie tam svin nevis vienu dienu, bet daža pat visas trīs.

Beidzot uzbūvēta arī Nacionālā bibliotēka. Tā gan tagad vairāk kā pasākumu vieta.

Tā sanāk... Es ļoti cienu Nacionālās bibliotēkas direktoru, ar viņu savā laikā kopā runājām par bibliotēkas būvniecības plāniem, kas vilkās ilgus gadus, bet tagad viņam ir jādomā, kā nopelnīt. Un ar ko tad viņš var pelnīt? Tur jau logu mazgāšana vien maksā drausmīgu naudu.

Bet ir prieks, ka ir uzbūvēta arī koncertzāle Rēzeknē, Liepājā, Cēsīs. Tas ir skaisti! Diemžēl cilvēku arī tikmēr valstī paliek mazāk un mazāk. Mēs visu laiku runājam, kā uzņemsim bēgļus, bet arī no Latvijas bēg prom. Un cik jau aizbēguši... Kāpēc par to nerunājam?

Kā vērtējat diskusijas par bēgļiem?

Saprotu, ka ir jāpalīdz cilvēkiem. Bet mums ir jāvērtē arī, vai mēs varam palīdzēt, ar ko varam palīdzēt.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Raimonds Pauls

Latviešu komponists, pianists, politiķis
Dzimis 1936. gada 12. janvārī Rīgā
Sarakstījis simtiem dziesmu, kā arī mūziku sešiem mūzikliem, trim baleta izrādēm, vairāk nekā 50 filmām un teātra izrādēm
Vadījis daudzus muzikālos kolektīvus, bijis Latvijas Radio Mūzikas raidījumu redakcijas galvenais redaktors
Jau pirms Latvijas neatkarības atgūšanas bija ievēlēts LPSR Augstākajā padomē un PSRS Tautas deputātu padomē. Bijis kultūras ministrs trijās valdībās, vairāku Saeimu deputāts, Valsts prezidenta padomnieks

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Salivans: Baidens ar Trampu runās par atbalstu Ukrainai

ASV prezidents Džo Baidens, trešdien Baltajā namā tiekoties ar prezidenta vēlēšanu uzvarētāju Donaldu Trampu, kā sagaidāms, mudinās Trampu turpināt atbalstu Ukrainai, telekanālam CBS sacīja prezide...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?