Mīt sikspārņi
Jau septembrī, kad pēc vairāku gadu pārtraukuma pie Bolderājas iedzīvotājiem atgriezās ar Dinaz grupu saistītā uzņēmuma Baltic Oil Terminal (BOT) pārstāvji ar piedāvājumu izveidot «estētiski nevainojamu industriālu teritoriju», vairākums sanākušo pret projektu bija naidīgi noskaņoti. Tie daži klātesošie, kas to atbalstīja, jo tas nodrošinās viņiem darbvietas, tā īsti izteikties nevarēja - viņiem tika pārmests, ka nav vietējie un ir uzpirkti.
Nesen noslēgusies sabiedriskā apspriešana, kuras laikā naftas termināļa izveidi pozitīvi novērtējuši 235 iedzīvotāji, bet noraidījuši 3450. Kā galvenās iebildes atsauksmēs minētas vides piesārņojuma iespējamība un ekoloģiskās katastrofas draudi, kā arī trokšņu, vibrācijas un smaku palielināšanās un satiksmes organizācijas problēmas. Koalīcijas dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai pārstāvji arī bažījas par zemes transformēšanu, jo teritorijā kopumā un krasta aizsargjoslā esošajos pagrabos mīt sikspārņi, kas ir Eiropas Savienības direktīvu aizsargāti dzīvnieki. Iedzīvotāju viedoklim gan ir tikai rekomendējošs raksturs. Noteicoša būs domes deputātu nostāja, un šodien to paudīs Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas locekļi.
Pirms nav pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums, projekta lietderību apšauba Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja A.Šlesera vietnieks Viesturs Silenieks (ZZS). Viņu galvenokārt uztrauc bīstamo kravu virzīšana pa dzelzceļu caur pilsētas centru, jo cita ceļa uz Bolderāju nav. Tas traucētu gan automašīnu satiksmei, gan palielinātu avāriju risku. V.Silenieks arī uzsver, ka naftas produktu pārvadāšana pa līci nes lielāku potenciālo apdraudējumu nekā pa atklātu jūru. «Līcis ir noslēgts dīķis. Ja kāda avārija notiktu, iegūtās kravas tonnas to neatsvērtu. Tad zivrūpniecība būs postā, pludmales būs postā,» saka ostas pārstāvis, tomēr gala lēmumu viņš vēl neesot pieņēmis.
Pieminekli respektēšot
A.Šlesera viedokli uzzināt neizdevās, jo viņš atrodas atvaļinājumā. Pirms vairākiem gadiem viņš kā satiksmes ministrs šo ieceri atbalstīja. Tagadējais pilsētas vicemērs par mērķi izvirzījis palielināt kravu apgrozījumu ostā no esošajiem 30 miljoniem tonnu gadā līdz 50 miljoniem tonnu. Jaunajā terminālī BOT paredz pārkraut 10 miljonus tonnu naftas produktu.
Pirms vairākiem gadiem šī iecere tika apturēta, jo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija piešķīra valsts nozīmes vēstures pieminekļa statusu Daugavgrīvas krasta fortifikācijas būvju kompleksam, kas atrodas būvniecībai paredzētajā teritorijā. Tagad attīstītājs apņemas respektēt pieminekli un to atjaunot. BOT vadītājs Nikolajs Jermolajevs apsolījis termināli būvēt, izmantojot pēdējos zinātnes un tehnikas sasniegumus. Projektā investēs 119 miljonus latu.