Ne tikai lētāk
«Cenas tur ir ļoti vilinošas, pat smieklīgas,» vaicāta, kāpēc iepirkties Lielbritānijā, Dienai saka viena no Edgara klientēm Laura un min piemēru: šeit iekārotā manta maksā 20 latu, Lielbritānijā to varot nopirkt par 10 latiem vai pat lētāk. Iepērkas viņas mamma, kas Londonā strādā rūpnīcā, pēc tam ar Edgara palīdzību preces tiek atvestas uz Latviju. Protams, arī mantu atgādāšana maksā, taču tas, pēc Lauras sacītā, esot lētāk nekā sūtot pa pastu un kopumā atmaksājas. Arī preču kvalitāte ir labāka un modeļi daudzveidīgāki vismaz bērnu drēbēm, piebilst cita kliente Evija. Viņa pasūtījumus izdara internetā, tie nonāk Edgara māsas adresē Londonā un kārtējā braucienā tiek savāktas un atgādātas Latvijā. Tādu klientu, kuri no Latvijas pasūta internetā, ir nedaudz, atzīst Edgars. Lauvas tiesa ir Lielbritānijā dzīvojošie latvieši, kuri pērk un sūta mantas radiem vai draugiem visās Latvijas malās. «Piemēram, šodien [otrdien] jāizbrauc Rīga un Jūrmala, rīt Daugavpils, Aizkraukle un arī Lietuva, kur ir viens klients.» Vaicāts, cik pirkumu atvešana maksā, Edgars min 1,5 mārciņas (Ls 1,2) par kilogramu, bet ir minimālais slieksnis - 15 mārciņu (Ls 12). Proti, ja arī paka sver kilogramu, par tās aizvešanu tik un tā jāmaksā minimālā maksa 15 mārciņas.
Rupjmaizi un kartupeļus
Pamatā latvieši Lielbritānijā pērk apģērbu un apavus, diezgan bieži arī datorus un televizorus, stāsta Edgars. Piemēram, lielākais viņa vestais televizors bijis ar 42 collu ekrānu. Savukārt viens no amizantākajiem sūtījumiem, ko viņam savā nepilnu gadu lielajā pirkumu vadāšanas pieredzē nācies vest, ir kāmji. Vienu - no Lielbritānijas un otru uz šo valsti, kad uz turieni no Latvijas pārvācās ģimene. Lai arī braucieni prasīja zināmu laiku, kāmji galapunktā, par laimi, nonākuši sveiki un veseli. Vēl ne mazāk smieklīgs gadījums bijis ar izkapti, ko vajadzēja kādam Lielbritānijā strādājošam latvietim cienījamā vecumā. Viņš Lielbritānijā to nevarēja nopirkt un arī pierast pie pļaujmašīnas nekādi nespēja. «Sākumā domāju, ka tas kāds joks, jo izkapti vedu tieši pirms Helovīna svētkiem.»
No Lielbritānijas galvenokārt tiek sūtītas jaunas mantas sadzīvei, uz turieni Latvijā dzīvojošie saviem tuviniekiem un draugiem lielākoties sūta pārtiku - ievārījumus, marinējumus, kartupeļus, rupjmaizi. Savukārt alkohols un cigaretes ar atsevišķiem izņēmumiem ir aizliegtās preces, ko Edgars neļauj sūtīt uz Lielbritāniju tās noteikto ierobežojumu dēļ šo preču ievešanai savā valstī.
Lielbritānijā sapirktais lielākoties tiek pieteikts pa telefonu. Tad vietas, kur jāsavāc mantas, tiek iezīmētas kartē un izveidots maršruts. Turpceļā un atpakaļ paiet vairāk nekā nedēļa, un šādi braucieni ir aptuveni divas reizes mēnesī, saka Edgars. Grūtākais rūpalā bija sākums, kad vajadzēja iegūt cilvēku uzticību. Tālab savā profilā draugiem.lv viņš ielicis fotogrāfiju, kur redzams kopā ar līgavu. Tā gan nav viņa sieva, kā varētu šķist, bet māsa, taču, viņaprāt, vīrietis uzvalkā un vēl precēts vieš lielāku uzticību. Šis triks, kā pievilināt klientus, gan, viņaprāt, būtisku lomu nespēlēja, bet labās atsauksmes «no mutes mutē». Tagad viņš par klientu trūkumu nesūdzas - pastāvīgo klientu ir 30, kam viņš katrā braucienā ved Lielbritānijā sapirkto. Taču kopējais tautiešu skaits, kas iepērkas Lielbritānijā un ar viņa palīdzību atgādā sapirkto Latvijā, ir ievērojami lielāks.