Kad 27. jūnijā beidzās Ināras Pētersones pilnvaras VID ģenerāldirektores amatā un šos pienākumus sāka veikt D. Pelēkā, viņa medijiem paziņoja, ka neplāno pieteikties konkursā uz VID vadītāja amatu. Minētais konkurss beidzās bez rezultātiem, un finanšu ministre šim postenim izraudzījās Valsts vides dienesta ģenerāldirektori I. Koļegovu. Pret viņas kandidatūru iebilst valdībā pārstāvētā Vienotība, tā izraisot sakāpinātas emocijas koalīcijas partneru starpā. Taču premjera M. Kučinska izteikumi par iespējamiem politiskajiem kuratoriem, kas bija vērsti Vienotības virzienā, ir aizvainojuši arī VID darbiniekus, kā ceturtdien intervijā Latvijas Radio atklāja D. Pelēkā. Viņa sacīja: «Mūs nomāc un satrauc publiskie paziņojumi, ka VID pilda kādus politiskos pasūtījumus, un vēlme ievilkt VID politiskajās spēlēs.» VID veicot kontroles pasākumus, pamatojoties uz riska analīzi. D. Pelēkā arī nepiekrīt premjeram, ka VID nevarot ilgi strādāt bez vadības; ar to viņš pamato nepieciešamību pēc iespējas drīzāk iecelt ģenerāldirektoru. «Ja ir nepieciešams, mēs varam ilgstoši strādāt pagaidu vadītāja režīmā, ja tiek izsludināts konkurss un ir iespēja atrast vadītāju, kuram ir stratēģiskais redzējums, kurš spēj vadīt kolektīvu un kuram ir zināšanas gan nodokļu, gan muitas jomā,» intervijā Latvijas Radio sacīja D. Pelēkā.
Jaunu konkursu pieprasa Vienotība, kuras vadība arī D. Pelēko uzskata par piemērotu kandidāti. Viņa ceturtdien jau atzina - redzot, kas notiek ar VID kolektīvu, kurš ir satraukts, viņa varētu arī apsvērt iespēju kandidēt uz ģenerāldirektora amatu. Līdz šim viņa šādu piedāvājumu neesot saņēmusi ne no finanšu ministres, ne premjera. Finanšu ministres padomnieks Arno Pjatkins Dienai skaidroja, ka «šobrīd citi kandidāti netiek izskatīti». Kad bez rezultāta beidzās konkurss uz vadošo posteni VID, ministre meklējusi cilvēku valsts pārvaldē ārpus VID, jo esot svarīgi, lai tā ģenerāldirektors būtu ar svaigu, neieinteresētu skatījumu no malas, kas līdzētu sekmīgāk īstenot pārmaiņas.
Līdzko sākās I. Koļegovas kandidatūras apspriešana, diskusijā iesaistījās arī LOSP, kuras biedriem bija šaubas par ministres izdarīto izvēli. Uz jautājumu, vai lauksaimniekiem D. Pelēkā būtu pieņemamāka, LOSP priekšsēdētājs Edgars Treibergs Dienai atbildēja apstiprinoši, jo lauksaimnieku organizācijas ar D. Pelēko vairākkārt esot tikušās un viņa atstājusi profesionāla cilvēka iespaidu. Par to viņš informējis arī ZZS līderi Augustu Brigmani. Jāatgādina, ka valdības veidošanas laikā Latvijas Zemnieku savienībā jau notika strīdi, vai premjera amatu vajadzētu atdot Liepājas partijas pārstāvim M. Kučinskim, ja LZS ir savs kandidāts - zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Viņš no piedāvājuma toreiz atteicās. Arī finanšu ministre D. Reizniece-Ozola pārstāv reģionālo partiju - Latvijai un Ventspilij.
ZZS frakcijas vadītājam A. Brigmanim neesot nekas iebilstams pret D. Pelēko, taču viņa neesot pieteikusies konkursā. Uz vaicāto, kāpēc partijas pārstāvji valdībā viņu nav uzrunājuši, ZZS līderis atbildēja, ka šis jautājums neesot jāadresē viņam. A. Brigmanis redz divus notikumu tālākās attīstības variantus - ja par I. Koļegovu atklājas informācija, kas patiešām negatīvi ietekmē viņas reputāciju, kandidāte pati atsakās pretendēt uz posteni vai premjers viņu vairs nevirza tālāk. Ja tādas informācijas nav, valdība nākamajā otrdienā par I. Koļegovu balso atkārtoti. Visticamāk, viņa arī varētu kļūt par VID vadītāju ar ZZS un Nacionālās apvienības ministru balsīm.