Kā atgādinājums, ka cilvēks ir tikai dabas daļa un zobrats lielā sistēmā, nevis pasaules valdnieks. Kad liekas, ka nekas trakāks vairs nevar notikt, uzticības krīzes nomocītajā Saeimā notiek aizklāti aizklāts balsojums par ģenerālprokuroru. Kā atgādinājums, ka esam tur, kur esam, un ar tādu Saeimu, kāda tā ir. Vai to visu var uztvert kā Dieva sodu par mūsu grēcīgo rīcību? Noteikti ne, bet kā pamudinājumu kaut ko mainīt savā un valsts dzīvē gan to vajadzētu uztvert. Un kā atgādinājumu, ka ziemai vienmēr seko pavasaris, pavasarim vasara, vasarai rudens un rudenim ziema, bet nekad otrādi.
Šoziem, kad dziļa sniega kārta klāja ne vienu vien valsti Eiropā, kur par kārtīga sniega un bargas ziemas esamību vairs vēstīja tikai iepriekšējās paaudzes atmiņas, Latvijā droši vien ne viens vien cilvēks aizdomājās ne tikai par apkures izmaksām, bet arī par sava mājokļa siltināšanu. Jeb par veco parunu, ka ragavas jātaisa vasarā. Dažam labam nācās kost pirkstos par treknajos un siltajos gados garām palaisto iespēju, cits varēja baudīt savas tālredzības sekas. Taču vasara tuvojas un nākamā ziema vairs nav aiz kalniem, tāpēc īstais laiks sākt rūpēt ragavas ir klāt.
Tāpat kā bargā ziema, arī vulkāna pelnu mākonis atgādināja, ka daba dara savu, pat ja cilvēks savā lielmanībā ir iedomājies esam radības kronis un dabai pāri stāvošs. Aviosatiksme pēdējo gadu laikā bija kļuvusi tik lēta, tik pieejama un tik pašsaprotama, ka bijām ne tikai paspējuši aizmirst to, kā ceļojām vēl pirms gadiem desmit, bet arī piemirsām par citām, videi draudzīgākām ceļošanas iespējām. Vai nav kauna lieta, ka prāmju satiksme Baltijas jūrā ir tik kusla, cik tā ir, bet vilcienu satiksmes mums ar Rietumeiropu vispār nav pat vēl divdesmit gadus pēc neatkarības atjaunošanas un simboliskas atgriešanās Eiropā. Sliežu ceļi joprojām ved tikai austrumu virzienā.
Taču katram mākonim ir sudraba maliņa, vēsta sakāmvārds, un tas attiecas arī uz vulkāna pelnu mākoni. Lieldienu brīvdienās lidostā Rīga sasniegts vienas dienas laikā apkalpoto pasažieru rekords, apkalpojot vairāk nekā 15 000 cilvēku, vēstīja mediji aprīļa sākumā. Līdz šim uzņēmuma darbības laikā tik liels pasažieru skaits vienā dienā nav apkalpots, un tikai 35% no visiem pasažieriem lidostu Rīga izvēlējušies kā tranzīta lidostu. Kopumā lidot gribētāju skaits Lieldienu brīvdienās palielinājies par ceturto daļu, sasniedzot 67 394 pasažierus. Tas liecina, ka, neraugoties uz krīzes skavām, Latvijā vēl ir daudz brīvas naudas un ceļot gribētāju. Tad kāpēc neizbaudīt pavasara priekus un vasaras atpūtu tepat mūsu zemītē, vairojot iekšējo patēriņu, sildot ekonomiku un baudot ziemeļu sauli bez jebkādiem mākoņiem. Būt patriotiem ne tikai vārdos, bet arī darbos.
Sniega un pelnu mākoņus var norakstīt uz nepārvaramas varas rēķina, turpretim melu mākonis pār Saeimu ir tikai cilvēka roku darbs, kas nav norakstāms uz kāda cita rēķina un neizplēnēs pats no sevis. Tas pēdējo četru gadu laikā virs šīs Saeimas sastāva ir vilcies lēnām un pamatīgi, kamēr sabiezējis kritiskā lielumā un biezumā.
Kad 2007. gada nogalē, tikai gadu pēc Saeimas vēlēšanām, lietussargu revolūcijas laikā sabiedrībā pirmo reizi parādījās nepārprotama prasība atlaist Saeimu, es blogā V-Dienā paudu viedokli, ka Saeimas atlaišana neko nedotu, jo, vēlēšanām notiekot tajā brīdī, rezultāts varētu būt līdzvērtīgs jau esošajam, kas savukārt varētu domājošos ļaudis dzīt dziļākā depresijā un emigrācijā, bet valdošajiem dot vēl lielāku «balto lapu» un spēcīgāku gāzes pedāli. Pie varas vēl esot Aigara Kalvīša (TP) vadītajai valdībai, toreiz paudu, ka tad, kad arī tā laika valdošās koalīcijas vēlētāji sāks savā ikdienā, savā naudas maciņā un ēdiena šķīvī just pārmaiņas, ko radījusi dūres sišanas galdā un kājas pieciršanas politika, arī viņi varētu mainīt savu viedokli. Saeimas neatlaišana un kārtējās vēlēšanas tām atvēlētajā laikā dod vairāk laika spēcīgas alternatīvas radīšanai un lielākas cerības, ka vara nākamreiz nonāks labākās rokās.
Tagad līdz jauna Saeimas sastāva vēlēšanām atlicis pavisam maz, un šo četru gadu laikā kopš iepriekšējām Saeimas vēlēšanām esam piedzīvojuši gan referendumus par drošības likumu grozījumiem un Satversmes izmaiņām, gan 13. janvāra notikumus. Tam visam bijis tiešs sakars ar 9. Saeimas darbu. Pret melu mākoni līdz vienīgi pamatīgs lietussargs.
Visu to būtu labi likt aiz auss, lai nākamreiz, kad sniegs vai pelni, vai Saeimas meli nāks pār mūsu galvu, nebūtu pašiem jākaisa pelni uz galvas tāpēc vien, ka neko no iepriekšējām reizēm neesam mācījušies.