Koalīcijas padomes sēdē 27. jūnijā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis deva uzdevumu divām ministrijām -Labklājības un Finanšu - veikt aprēķinus pensiju indeksācijas jautājumā. Šajā dienā biju pie Ministru prezidenta personīgi, kur pastāstīju par gatavotajiem grozījumiem likumā par valsts pensijām. Saeima darbojas saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli. Precīza anotācija par jebkuru likumprojektu, kuru ir izstrādājuši deputāti, tiek iesniegta uz pirmo lasījumu. Komisijas sēde par likuma gatavošanu pirmajam lasījumam notiks 19. jūlijā, tātad pirmais lasījums būs tikai pēc tam. Tāpēc pārmetumi par anotācijas trūkumu ir nekorekti. Labklājības ministrija Ministru prezidenta doto uzdevumu ir izpildījusi. Lūk, skaidri un gaiši redzami aprēķini: ja indeksējam pensijas līdz 165 latiem, tad 2011. gadā ir nepieciešami papildu 7,5 miljoni latu, bet 2012. gadā - 34,1 miljons latu.
Ko faktiski nozīmēs pensiju indeksācija līdz 165 latiem?
Patiesībā indeksācija attieksies uz cilvēkiem, kuri šodien uz rokas saņem pensiju 180-185 latus, jo cilvēki pie 165 latu pensijas saņem vēl aptuveni 20 latu piemaksu par stāžu, bet pensiju indeksācija attieksies uz tīro pensijas lielumu. Tātad - un to gribu uzsvērt, lai cilvēki to labi saprot, - reāli tiks indeksētas pensijas visiem cilvēkiem, kas saņem pensiju līdz 185 latiem uz rokas. Tiks ņemts vērā patēriņa cenu indekss no 2010. gada augusta līdz 2011. gada augustam. Kāds būs kopējais indekss, to rēķinās Labklājības ministrija un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes informāciju.
Pēdējā laikā publiski ir izskanējuši divi citi skaitļi: 135 lati un 165 lati, kas cilvēkos izsauc neizpratni. Tātad jūs droši varat teikt - nav šaubu, ka paredzētā pensiju indeksācija faktiski attieksies uz cilvēkiem, kuri saņem pensijas 180-185 lati uz rokas.
Likumprojektā ir skaidri un gaiši paredzēts, ka pensiju indeksācija ir paredzēta cilvēkiem, kuru pensija ir līdz 165 latiem, tātad kopā ar piemaksu tie ir ap 185 lati. Mēs dzīvojam laikā, kad elektrība paliek dārgāka, gāze dārgāka un maizes kukulītis dārgāks. Mani pārsteidz Viņķeles kundzes vai kāda cita neizpratne šajā jautājumā un šaubas par nepieciešamību indeksēt pensijas vispār.
Jūsu oponente gan iebilda, ka būtu slikti indeksēt pensijas tikai uz trim mēnešiem, nevis indeksēt tās vispār. Vai tā var gadīties, ka pensijas tiek indeksētas tikai uz trim mēnešiem?
Nē, tā vienkārši nav taisnība. Izdarot grozījumus likumā par valsts pensijām, likumā nav rakstīts, ka tas ir tikai uz trim mēnešiem. Ja indeksācija notiek oktobrī, tad cilvēkiem ir jāsaņem šīs indeksētās pensijas ne tikai oktobrī, novembrī un decembrī, bet arī janvārī un tā tālāk.
Tas nozīmē, ja indeksācija tagad tiks veikta, tad tā notiks arī turpmāk, ja tikai kāds neizdomā likumu atkal atcelt?
Tieši tā. Jo nevar atņemt cilvēkam to, kas vienreiz ir iedots. Tādi mēģinājumi saistībā ar pensijām jau mums ir bijuši, un Satversmes tiesa jau ir parlamentu palabojusi.
Ko likuma grozījumi saturēs vēl bez pensiju indeksācijas?
Bez pensiju indeksācijas tie saturēs vēl divas normas, kuras mums pieprasīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības akcijas dalībnieki. Tajā piedalījās vairāk nekā 25 tūkstoši cilvēku. Tiks dotas tiesības priekšlaicīgi pensionēties 60 gados, ja darba stāžs ir 30 gadu, diemžēl saņemot pensiju izmaksas tikai 50%. Tāpat tiks atrisināts jautājums par to cilvēku priekšlaicīgu pensionēšanos, kuri ir strādājuši smagos vai sevišķi smagos kaitīgos apstākļos. Tie, piemēram, ir tēraudlējēji un tamlīdzīgas profesijas. Darba devējs, kas nodarbināja šādus darbiniekus, par katru darbinieku savulaik ir maksājis 75% sociālo nodokli sevišķi smagos un 50% smagos darba apstākļos. Ar arodbiedrībām tika diskutēts arī par iespēju atgriezt sociālās iemaksas darbiniekam no 11% uz 9%, bet tas diemžēl ir cita likuma jautājums.
Vai jūs prognozējat, ka Saeima pieņems grozījumus likumā, kas paredzēs pensiju indeksāciju?
Domāju, ka jā, jo tam ir redzams finansējums. Sociālais budžets ir jāskatās kopumā. Saeima ir nobalsojusi par 76,4 miljoniem latu bezdarbnieka pabalstiem 2011. gadam. Uz 1. jūniju ir iztērēti 20 miljoni. Lai kā mēs skaitītu, gada beigās paliek neiztērēti vismaz 25 vai 26 miljoni latu. Tātad naudas pensiju indeksēšanai pietiek ar uzviju. Vai šo naudu no sociālā budžeta vajadzētu novirzīt valsts kopējā pamatbudžeta deficīta dzēšanai? Vai tomēr summu novirzīt sociālajiem mērķiem, kam tā arī ir paredzēta? Redziet, bet ir vēl viena lieta, ko daži politiķi, it īpaši Finanšu ministrija, negrib dzirdēt. Tas ir sociālās apdrošināšanas iemaksu uzkrājums, kas šī gada janvārī bija 378 miljoni latu, atcerieties 2009. gada janvārī šis uzkrājums bija gandrīz viens miljards. Runāsim, kur tas palicis? Kā tad šis miljards ir tērēts? Redziet, arī valsts pamatbudžeta tēriņiem.
Pensionāru uzkrātā nauda ir atdota valsts pamatbudžeta tēriņiem?
Lietota, teiksim tā. Bet tā ir precīzi saskaitāma lieta, un šī nauda vienreiz būtu jāprasa atpakaļ. Pēc taisnības saimnieks šai naudai ir VSAA, bet lielas summas no tās ir nodotas depozītā Valsts kasei. Apsolu, ka tiem, kas mani saukā par populisti un apgalvo, ka pensionāri tikai tērē naudu, tuvākajā laikā būs precīzi jāatbild, kā no valsts puses ir izlietota nauda no tā miljarda, kas sociālajās iemaksās bija uzkrāts 2009. gada janvārī.