Smagajā ekonomiskajā situācijā jostas vēl vairāk, diemžēl, jāsavelk arī pensionāriem, atzīst SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis. «Pensiju samazināšana ir izmisuma solis, tomēr citu alternatīvu nav, un pensionāriem valstij būtu jāsniedz solidārs atbalsts,» saka finansists. E.Rudzītis gan uzsver - sociālās sfēras izdevumi jāmazina tikai tad, kad veikta valsts pārvaldes «tīrīšana», likvidējot aģentūras, apvienojot ministrijas un novēršot nesamērīgi lielos pārvaldes tēriņus.
Tā kā Latvijā vairākus mēnešus vērojama deflācija, kas turpināsies vēl gadu, pensionāriem svarīgajās izdevumu grupās, piemēram, par pārtiku un mājokli, cenas vēl kritīsies, un tas varētu situāciju nedaudz atvieglot, piebilst E.Rudzītis.
Šis solis gan iedragā uzticību Latvijas sociālās sistēmas reputācijai, ir vienisprātis Dienas uzrunātie eksperti. Pensionāri ir nopelnījuši savu pensiju, bet valsts rāda, ka spēles noteikumus var viegli mainīt, secina E.Rudzītis. Kā uzsver Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātes doktorants Edgars Voļskis, kurš pētījis pensiju sistēmu dažādās valstīs, šīs un jau iepriekš veiktās izmaiņas sociālo iemaksu proporcijās tikai veicina ieņēmumu kritumu Valsts kasē, jo cilvēki vairs neuzticas valstij, bet slēpj ienākumus vai dodas strādāt uz ārzemēm.
Eksperti kritizē Labklājības ministriju (LM), kurai nav precīzu prognožu, kā sociālā budžeta ieņēmumus ietekmēs valsts ekonomiskā situācija, nodarbinātība, nodokļu politika un citi faktori. LM nekonsekventā nostāja un nespēja skaidri novērtēt valdības lēmumu sekas var apdraudēt ne tikai pensiju un pabalstu izmaksu, bet visu sociālo sistēmu kopumā, jau pēc pāris gadiem novedot pie būtiskām problēmām, brīdina E.Voļskis. Līdz ar dzimstības kritumu jau pēc pāris gadiem var būt pārāk maz strādājošo, kam ar saviem nodokļiem būs jāuztur augošais pensionāru pulku.
Labklājības ministrijā (LM) norāda - ja tagad nesamazinātu pensijas, naudas tām sociālajā budžetā pietiktu vien diviem gadiem. LM gan nevarēja sniegt skaidru atbildi, vai šis samazinājums būs pietiekams un pēc dažiem mēnešiem pensijas nenāksies griezt vēlreiz. Tā kā šogad sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumi pārsniedz ieņēmumus, veidojas deficīts, kas kopumā no janvāra sasniedzis Ls 71,8 milj., bet valsts pensiju budžetā - Ls 39 milj. Nepārskatot izdevumus, šo uzkrājumu mēs izlietotu pāris gados.
Valdības gājiens ar speciālo krīzes likumu gan nepaglābs no iespējas apstrīdēt to Satversmes tiesā, jo nav paredzēti nekādi ierobežojumi normatīvajiem aktiem, kurus nedrīkstētu apstrīdēt. Lietas ierosināšana gan būs atkarīga no prasības pamatojuma.