Skaidrot šos rādītājus var dažādi. Viena versija uzsver atsevišķu policistu lielo uzcītību - pēc neoficiālām ziņām, kāds Dobeles policists pērn viens pats «sakrājis» ap 10 kukuļotāju. Cita versija šos rādītājus skaidro ar VP Zemgales reģiona pārvaldes (ZRP) vadības nostāju, ka jālauž kukuļdevējus saudzējošā filozofija. Savukārt VP priekšnieks Ints Ķuzis pat piesauc reģionālās īpatnības un kaimiņtautu mentalitāti.
No piecīša līdz 1000
Policists, kuram piederot kukuļdevēju ķeršanas rekords, no intervijas Dienai atsakās, tāpēc, kad ierodamies Dobelē, sarunājamies ar citu vietējo likumsargu. Viņš gan lūdz savu vārdu neminēt, jo tad internetā sāktos «apriešana», bet par sevi pieticīgi saka: «Es jau viņus nemaz tik ļoti neķeru, man ir tikai divi šogad un viens pagājušogad.»
Īpaši detalizēti stāstīt par kukuļotāju aizturēšanas procedūru gan viņam ir liegts, jo tas varētu izvērsties instrukcijā, kā labāk no soda izvairīties. Īsumā gan lieta ir skaidra - piedāvājums ir, ziņo dežūrdaļai, izbrauc operatīvā grupa un visu «formē». «Tālāk braucam uz daļu, mūs pratina, rakstām ziņojumu. Šogad tas pats bija - divi gabali Pļaviņās katrs pa piecītim par ātrumu piedāvāja. Sazināmies pa rāciju ar dežūrdaļu, un tālāk jau viņi tur ņemas, jo ir kriminālprocess. Cik zinu, vainu viņi atzina,» skaidro policists.
Kā rāda VP ZRP sniegtā statistika, piedāvāto kukuļu apjomi variē no klasiskā piecīša līdz pat 400 latiem. Ir bijis arī gadījums, kad piedāvāja 1000 latu, - tas gan bijis izņēmums, jo iekritušais BMW šoferis ne tikai brauca bez tiesībām, bet arī pārvadāja iespaidīgu apjomu nelegālā alkohola.
Ķer svešos
Asas izjūtas gan kukuļdevēju ķeršana nemēdzot sagādāt. «Tikai retais mēģina bēgt. Pārsvarā mūk tie, kas ir alkohola reibumā, bet tādi jau nekur tālu arī neaizmūk - vai nu nobrauc no ceļa, vai arī mašīnu sanes un pats apstājas,» skaidro policists.
Tipiskākais kukuļa piedāvātājs esot jauns vīrietis ātruma pārsniedzējs, kurš turklāt ir alkohola reibumā. «Sievietes noteikumus pārkāpj retāk, bet, ja pārkāpj, tad vainīgas - pretī nestrīdas,» atzīst policists.
Pēdējos gados dobelnieki gan esot «izmācīti», ka kukuļus dot nevar, tāpēc daudz kukuļotāju iekrīt tieši uz lielajiem autoceļiem, kur braucošie vietējo specifiku nepārzina - ar to arī esot skaidrojams fakts, ka no Zemgalē pieķertajiem kukuļotājiem aptuveni katrs trešais ir ārzemnieks - pārsvarā Lietuvas un Igaunijas pilsoņi.
Nevis mīlēt, bet cienīt
VP ZRP priekšnieks Haralds Laidiņš kukuļdošanu uz Latvijas ceļiem skarbi dēvē par sērgu, tomēr savu padoto nevēlēšanos «iezīmēties» publiskajā telpā viņš saprot, jo tas uzreiz izraisa lielu ķengāšanos internetā. «Parādās visādas muļķības: es tur viņam iedevu šitā, es tā. Tādas bravūrības ir pilns internets, un mēs šādu informāciju vienmēr paši pārbaudām, tāpēc mums arī trīs gados ir desmit krimināllietas pret mūsu pašu darbiniekiem un 15 aizdomās turamie. Bet ļoti daudz ir tādu, kurus aprunā tikai par to, ka viņi ir principiāli cilvēki, sauc šoferus pie atbildības un neņem kukuļus, - cilvēkiem patīk atriebties. Ir gadījumi, kad mani kriminālpolicisti pēc šādām ziņām nedēļām apkārt ošņājas, bet neko neatrod,» viņš skaidro.
Par savas pārvaldes panākumiem kukuļotāju ķeršanā H. Laidiņš saka - liels paldies jāsaka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), kas padalījies ar pieredzi. «Šim jautājumam gadu desmitiem nebija pievērsta nekāda uzmanība. 2010. gadā parunājām ar KNAB, viņi ieteica, kā ķert. Vienojāmies ar apgabala virsprokuroru, kāda būtu pareizā taktika, lai būtu pierādījumi, un tagad mums ar katru gadu paliek vairāk un vairāk,» lepojas H. Laidiņš. Šogad vienā mēnesī viņa vadītā pārvalde notvērusi jau septiņus kukuļotājus.
Pieķertie kukuļotāji gan pirmajā reizē parasti aiz restēm nenonāk - ierastā tiesu prakse ir piespiedu darbu piespriešana, jo, kā norāda VP ZRP priekšnieks, šie cilvēki nav klasiski noziedznieki, kā laupītāji vai zagļi, bet gan normāli uzņēmēji un strādnieki, kas vienkārši pieraduši, ka ar piecīti ir vieglāk tikt vaļā no klapatām. Galvenais esot šādus cilvēkus pārliecināt, ka piecīša došana tomēr neatmaksājas. «Turklāt, ja policists nav pērkams, tas ļoti disciplinē sabiedrību. Un, lai kādas dusmas uz viņu būtu, mēs viņu tomēr vairāk cienām,» viņš piebilst.
Vilki un kazas
VP priekšnieks I. Ķuzis, lūgts komentēt kukuļotāju sodīšanu, atzīst - galvenais ieguvums ir sabiedrības izglītošana: «Runājot latviešu tautas teicieniem, šeit ir gan vilks, gan kaza - viens, kas dod, otrs, kas ņem. Mēs pirms vairākiem gadiem sākām diezgan nopietnu darbu attiecībā uz policistiem, kas ņem, un tad redzējām, ka nepieciešams arī pievērst uzmanību personām, kuras dod. Tas ir mērķtiecīgs policijas darbs, lai tas, kas dod, saprastu, ka došana ir krimināli sodāma.»
Jautāts par atšķirīgajiem panākumiem šajā jomā dažādos Latvijas reģionos - Zemgalē aizturēto ir 20 reižu vairāk nekā Vidzemē -, VP priekšnieks atsaucās uz dažādiem faktoriem. Kaut viņš atzina, ka tas atkarīgs no reģiona vadības prioritātēm, padotos kritizēt par slinkumu I. Ķuzis nesteidza. Piemēram, Vidzemē esot mazāk resursu, ko tam atvēlēt, jo ir jānosedz lielāka teritorija ar mazāku iedzīvotāju blīvumu, savukārt starp Zemgalē iekritušajiem bieži vien esot Lietuvas pilsoņi, tāpēc, iespējams, kukuļošana tur notiek biežāk, jo skaidrojama ar kaimiņtautas mentalitāti.
Savukārt VP Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas priekšnieks Aldis Pāže neuzskata, ka mazais pieķerto kukuļdevēju skaits ko sliktu liecinātu par viņa padotajiem. Viņš atzina, ka īsti nespēj komentēt šos rādītājus, bet pieļāva, ka tik maz pieķerto ir, jo Vidzemes policisti jau pie pirmās nojausmas, ka kukulis tiks piedāvāts, šo iespēju nocērt saknē. «No savas personiskās pieredzes varu pateikt - kad man kādreiz uzdeva jautājumu, vai nevaram tikt galā kaut kā citādi, atbildēju: vecīt, citādā veidā ir tikai kriminālprocess!»
VP ZRP priekšnieks H. Laidiņš gan uzskata, ka kukuļots tiek vienlīdz daudz visur Latvijā: «Ja man kāds grib pateikt, ka kādā no Latvijas nostūriem nav šīs slimības, es varu aizsūtīt no Dobeles, Bauskas, Jelgavas, Tukuma ekipāžu pārliecināties, ka ir. Man Jēkabpils iecirknī arī savulaik teica - pie mums nedod! Aizbrauca pie viņiem ekipāža no cita iecirkņa, vienā dienā uzreiz divus noķēra.»