Līdz ar 1. jūnijā paceltajām akcīzes nodokļa likmēm benzīnam - no 26,9 uz 28,9 santīmiem par litru, vidēji par 2,5 santīmiem trešdien augusi arī benzīna cena. Divu santīmu pieaugums ir akcīzes nodokļa dēļ, bet pusi santīma veido pievienotās vērtības nodoklis (PVN).
Ekonomisti uzskata, ka inflācijas pieaugums jau ir ilgstošs un nav pamata krasām tā izmaiņām. «Redzams, ka inflāciju ietekmē divi faktori - izejvielu cenu pieaugums visā pasaulē un mūsu nodokļu politika. Prognozes nav diez ko iepriecinošas, jo maijā inflācija varētu sasniegt 4,8%, bet pieļauju, ka gada griezumā tā varētu būt 4,5 vai 4,6%. Pat ja ekonomiskā izaugsme apstāsies, cenas paliks augstas, jo, piemēram, augļu un dārzeņu ražas šogad tiek prognozētas sliktas,» skaidro SEB bankas sociālekonomists Edmunds Rudzītis. Citadele Asset Management pārstāve atklāja, ka četru mēnešu laikā degvielas cena jau augusi par 13% un tagadējais tās pieaugums ir vērā ņemams kopējās inflācijas veicinātājs, jo, kā ikviena resursa cenu izmaiņas, tas būs jūtams patēriņu cenu pieaugumā. Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa uzskata, ka tagadējais degvielas cenas pieaugums gada vidējo inflāciju kāpinās par 0,1%. «Vienlaikus skaidrs, ka augstā inflācija, kādu to pieredzējām 2007.-2008. gadā, neatgriežas. Tagad inflācijas kāpumu izsauc pārejoši faktori. Tiem pierimstot, tai skaitā stabilizējoties naftas cenai, tālāks vispārējs cenu kāpums turpmākajos periodos mazināsies,» vērtē K. Kalnbērziņa.
Lielākas izmaiņas varētu skart nelegālās degvielas tirgu - Swedbank Privātpersonu finanšu institūta un SKDS kopā veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka nelegālās degvielas pircēju skaits tuvākajā laikā varētu krasi pieaugt. Līdz šim nelegālo degvielu iegādājas desmitā daļa autobraucēju, bet, degvielas cenai tuvojoties viena lata atzīmei, to varētu darīt gandrīz trešdaļa autovadītāju. Jau tagad gandrīz divas trešdaļas Latvijas autobraucēju apgalvo, ka viņu ģimenes auto izmantošanas paradumi pēdējā gada laikā ir mainījušies, no tiem aptuveni puse brauc retāk vai mazākus attālumus, turklāt no atsevišķiem braucieniem atsakās pilnībā. «Izdevumi transportam ir viena no lielākajām ģimenes budžeta sastāvdaļām. Aptauja rāda, ka tām ģimenēm, kurām ir auto, izdevumi par to ir vidēji 100 latu mēnesī, no tiem trīs ceturtdaļas ir par degvielas iegādi. Palielinoties degvielas cenai, iedzīvotāji nevar atļauties palielināt izdevumus šajā pozīcijā, tādēļ maina paradumus, īpaši jāuzsver, ka lielus attālumus parasti brauc reģionu iedzīvotāji. Tieši šie iedzīvotāji ir bijuši spiesti visbūtiskāk pārskatīt savus transporta lietošanas paradumus,» norāda Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktora vietniece Diāna Krampe.
Viņa norāda uz pētījuma rezultātiem - ja degvielas cena pārsniegs vienu latu par litru, 80% iedzīvotāju ir gatavi mainīt savus ieradumus. «Gan izvērtēs braukšanas lietderību, gan alternatīvu transportlīdzekļu lietošanu. Tajā pašā laikā satraucoša ir tendence izlemt par labu nelegālajai degvielai,» komentē D. Krampe.