Lielākais klupšanas akmens ceļā uz kompleksa attīstību esot tas, ka investori sanatoriju negrib pirkt, jo nav skaidra Ķemeru attīstības plāna. D. Statls uzskata, ka vislabāko attīstību kompleksam spētu nodrošināt pašvaldība sadarbībā ar valsti, jo tās būtu ieinteresētas attīstīt visu infrastruktūru.
Martā kompleksam paredzēta kārtējā izsole. Pirms tam izsoles izgāzās, jo nebija interesentu. Pat Jūrmalas dome, kas iepriekš it kā diezgan skaidri norādīja, ka vēlētos iegādāties kompleksu, uz nevienu no izsolēm neieradās. Domē apgalvo, ka šādai rīcībai bija savi iemesli - kompleksu nav jēgas pirkt, jo tajā neietilpst sanatorijas artēziskais urbums. Tas ir cita maksātnespējas administratora pārvaldībā. Ķemeru sanatorijas īpašnieka Ominasis Latvia administrators Ainars Kreics Dienai atklāj, ka tuvākajās dienās šis jautājums tiks atrisināts un artēzisko urbumu būs iespēja pirkt komplektā ar sanatoriju. Šāds pirkums domei varētu būt aktuāls, jo tad vairs nepastāvētu risks, ka urbuma īpašnieks traucētu kompleksa tālāko attīstību. Vēl lielāku cerību tam, ka darījums varētu notikt, dod pašvaldības šā gada apstiprinātais budžeta projekts. Tajā atšķirībā no pērnā gada kompleksa iegādei, apsaimniekošanai un attīstībai atvēlēti līdzekļi. Kaut gan paredzētie četri miljoni eiro līdz galam nesasniedz izsoles sākumcenu, paredzēts, ka atlikušo summu varētu aizdot Finanšu ministrija. «Ja Jūrmalas dome būs ieinteresēta pārņemt šo īpašumu un būs nepieciešams aizņēmums no valsts budžeta, mēs konceptuāli to esam gatavi atbalstīt. Bet tad domei ir jāpieņem politisks lēmums, jāiesniedz dokumenti, kurus mēs izskatām. Līdzīgi - kā lūdzot kredītu bankā,» klāsta ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis. Viņš noliedz runas, ka Ķemeru sanatorijas kompleksu varētu iegādāties valsts. Tam tuvāko gadu budžeta ietvarā līdzekļi nav paredzēti.
D. Stalts, iepazīstinot ar izmeklēšanas komisijas darbu, neskopojās ar kritiku pret visām iesaistītajām pusēm. Runā viņš norādīja uz Privatizācijas aģentūras nolaidību. Komisijas vadītājs pārmeta arī Ominasis Latvia administratoram Ainaram Kreicam, ka tas šoziem nav nodrošinājis kompleksa apkuri. «Šīs ir tās pamatlietas, kuras ir nepieciešamas, lai uzturētu nepieciešamo kultūrvēsturisko pieminekli un to pārdotu par pēc iespējas augstāku cenu. Ja administrators nepilda šīs pamatlietas, viņš ir jānomaina atbilstoši Maksātnespējas procesa likumam,» vēlāk Dienai uzsvēra D. Stalts. A. Kreics ar neizpratni raugās uz šiem pārmetumiem: «Nav iespējams nodrošināt apkuri, jo nav naudas. Kur tad administrators šo naudu lai ņem? Neviens kreditors nav izrādījis gatavību nodrošināt līdzekļus apkurei.»
Uzzinot, ka Jūrmalas dome jau pat atvēlējusi līdzekļus šā gada budžetā un ka arī valsts atbalsts rādās visai cerīgs, A. Kreics Dienai dalās pārdomās, ka martā plānoto izsoli varētu nerīkot: «Mēs varētu nākamnedēļ satikties ar domes pārstāvjiem un izrunāt šo jautājumu. Ja pašvaldība ir gatava pirkt, tad bez izsoles var iztikt.» Viņš atklāj, ka tagad par sanatorijas īpašumu interesi izrāda investori no trim valstīm - Krievijas, Azerbaidžānas un Kazahstānas.
Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (Zaļo un Zemnieku savienība) Dienai norāda, ka dome joprojām ir gatava iegādāties Ķemeru sanatorijas kompleksu, bet «bumba ir kreditoru pusē». Kad kreditoru sapulcē izlems par izsoli vai atsavināšanas noteikumiem, dome vērtēs, kā rīkoties tālāk. «Tagad jau sāk izklausīties, ka situācija ir apgriezta. Mēs gribam pirkt, un tieši mēs esam tie, kas ar nepacietību gaida atsavināšanas priekšlikumus,» uzsver G. Truksnis.