2011. gada februārī es ceļoju cauri mazpilsētām un ciematiem netālu no Latvijas robežas ar Krieviju un runājos ar robežsardzes darbiniekiem, un izdzīvoju mirkļus, kas var izraisīt lasītājos interesi. Diemžēl civiliedzīvotāji, baidoties no atriebības, kas var rasties pēcāk, sadarbojās nelabprāt.
Kontrabandas stāstu Latvijā ir ļoti maz vai arī tie cirkulē ļoti noslēgtā lokā Latgales pusē, tos gandrīz vienmēr varētu uzzināt pavasarī un vasaras sezonā, grilējot vistu un dzerot aukstu alu bez mikrofoniem un telefoniem. Ja jūs vēlaties uzzināt kaut ko, jāgaida līdz spirts atbrīvo kādam mēli, lai gan saņemt informāciju no latvieša ir tik ļoti grūti, ka jāvelk kā ar korķu viļķi. Pēc vairāku dienu ceļojumiem es sapratu savu nevainīgo kļūdu: ceļoju aukstā ziemā bez piknika vistas un alus automašīnā.
Bērziņu pārejas punkts
Sandris Čubars bija robežsargu kapteinis Punduru robežkontroles punktā, kad es viņu satiku 2003. gadā, tagad majors Viļakā, mazpilsētā Latvijas ziemeļaustrumos. Mūsu ceļojuma laikā uz Pededzi runājām par daudzām lietām, atcerējāmies senos laikus, apmainījāmies viedokļiem par kontrabandas pieauguma statistiku 2004.-2010. gadā. Tabaka, degviela, alkohols un cukurs ir preces, kuru kontrabandu atklāj pie robežas ar Krieviju (arī ar Baltkrieviju). Statistikas datos, kurus sniedz Jevgeņija Pozņaka, Valsts robežsardzes Koordinācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektore, nav atspoguļota informācija par narkotiku atrašanu uz robežas. Mazā, šaurā istabā darbinieki glabā 180 000 cigarešu More kastīšu, ko atrada pirms dažām dienām, tās gaida pārsūtīšanu uz muitu.
Pededze
Majore Jeļena Zitane ir vienīgā sieviete robežsardzē, kura komandē robežkontroles punktu. Savā datora ekrāna viņa rāda S. Čubaram kontrabandas bildes no 2011. gada 12. februāra, kad atklāja Volkswagen Passat ar dubultu degvielas tvertnes nodalījumu. «Mums bija viegli atrast cigaretes, jo kontrabandisti atstāja automašīnas tvertnes pārbūves pēdas,» viņa stāsta.
Šodien ir saulains rīts un saule kautrīgi silda, bet robežsargiem rūpīgi jāpārbauda katra automašīna, kas ierodas, un suns aposta Ford Econline. «Šis dzīvnieks ir apmācīts meklēt ieročus,» saka robežsargs, kamēr viņa kolēģis ļauj auto doties tālāk, jo nekas nelikumīgs nav atrasts. Dažas dienas vēlāk robežsargu mājaslapā internetā paziņots par šī paša busiņa aizturēšanu, jo atrasta tabaka, ieslēptu jumta augšpusē, kas bija iepriekš pielāgota šim nolūkam tā, lai suņiem nebūtu pieejama. Asprātīga izdoma, kas tomēr nepalika pilnībā nepamanīta dienestam. Daudzos gadījumos kontrabandistus neaiztur un ļauj viņiem turpināt ceļu, un izseko, lai redzētu, ar ko viņiem ir sakari.
Vientuļi
Vientuļu robežas šķērsošanas punktā ir neliels birojs ar vairākiem galdiem un dīvānu. Vairāki sargi runāja par nepieciešamību aprīkot punktu tikpat kvalitatīvi kā krievu pusē, lai kontrolētu smagos transportlīdzekļus, kas pašlaik nevar šķērsot robežu skeneru un citu drošības aparātu trūkuma dēļ. «Mūsu darba apstākļi ir sliktāki, salīdzinot ar krieviem otrā pusē,» viņi saka.
Šķilbēni
Valdemārs Šaicāns ir galvenais robežsardzes priekšnieks Šķilbēnos, un viņa birojā ir lapsas kažokādas dekorācija. Jautāju, vai lapsu medības Latvijā nav aizliegtas. «Ko jūs, Latvijā to ir daudz,» man atbild, nepiešķirot tam lielu nozīmi. Reportiera vizīte robežsardzē rada ziņkāri un aizdomas. Neder Rīgas vadības atsūtītais fakss ar atļauju, tāpēc Valdemārs spontāni aicina mani parādīt Dienas žurnālista akreditāciju un notīra rakstāmgaldu tīru no dokumentiem un materiāliem, lai es nenofotografētu kādu noslēpumu.
«Tā bija auksta ziemas nakts,» par pēdējo kontrabandas aizturēšanas operāciju stāsta Valdemārs, «Chrysler Voyager stāvēja uz tilta pāri Ludumkas (Ludonkas) upei, un no tā izkāpa vairāki cilvēki, kas gāja kājām pa sniegu Krievijas virzienā. Automašīna bija paslēpta krustcelēs, lai uzraudzītu un brīdinātu par patruļas kustību,» turpināja amatpersona. «Kontrabandisti paņēma cigarešu kastes, ko viņu kolēģi Krievijas pusē atstājās, un tās nesa līdz ceļam, pēc tam atgriezās vēl pēc nākamajām kastēm. Tad Chrysler tālumā pamanīja gaismas, kas tos satrauca.»
Robežsargi jau nojauta par kaut kādām dīvainām darbībām un pie tilta atrada kontrabandistu pēdu nospiedumus, kam sekoja. Pavisam atrada 14 kastes ar More cigaretēm, kuru cena tirgū varētu būt vairāk nekā 6700 latu. «Kontrabandistiem tika piespriests naudas sods, un viņus atbrīvoja, bet, ja tos noķers otro reizi, viņi dosies uz cietumu,» secināja Valdemārs.
Punduri
Kapteinis Igors un seržants Modris man pievienojās uz ceļa, kas ved uz Punduru robežkontroles punktu. Amatpersona sveicina mani pieklājīgi latviešu valodā un iekāpj auto. Pēc pāris minūtēm es jau ar tējkaroti maisu tēju un klausos stāstu par itāli un krievieti, kuri mēģināja šķērsot Krievijas robežu pa upi. Pāri notvēra robežsargs, kas tajā laikā pastaigājās ar savu suni ārpus dienesta laika. Robežsargs tuvojās pārītim un jautāja, kas te notiek, un tad pāris mēģināja bēgt. Robežsarga suns metās viņiem pakaļ un iekoda itālim kājā. Abi tika arestēti, un Modris, kas todien dežurēja, pārim piedāvāja ēdienu. «Viņi izskatījās kā normāli cilvēki, jaunieši,» saka Modris. «Itālim tika piespriests samaksāt naudas sodu, un, iespējams, Krievijas pilsone tika deportēta,» viņš teica. Stāstā nebija skaidrības, kāpēc viņi šķērsoja upi, krievu meitenei esot bijušas problēmas ar viņas pasi, viņa bija iepriekš dzīvojusi Francijā, un vēstniecība neiedeva vīzu, «viņa pazina teritoriju un zināja, ko viņa dara, iepriekš esot strādājusi par robežsardzi Krievijas pusē».
Kārsava
Juris ir 23 gadus vecs seržants, angļu valodu iemācījies, bērnībā spēlējot datorā kara spēles, tagad runā ar interesantu krievu akcentu. Kārsavas 2. kategorijas dzelzceļa robežkontroles punktā Andris un viņa kolēģi ap augļu torti svin viņa 42. dzimšanas dienu.
Aptuveni plkst. 23.25 no Rīgas uz Sanktpēterburgu pasažieru dzelzceļa stacijā ierodas vilciens. Virsleitnants Deniss Antropovs un robežsargi kāpj vagonos pārbaudīt pases un dokumentus, bet mani brīdina: «Šajā vilcienā nav nekā īpaša, labāks ir tas, kas nāk no Krievijas, tajā būs kontrabanda un cilvēki bez vīzas. Pases, lūdzu!» Deniss saka Annai, Lielbritānijas pasažierei, kas ceļo uz Sanktpēterburgu, lai paliktu tur četrus mēnešus.
Pulkstenis rāda 3.39. «Vilciens nāk,» saka Deniss un dodas naktī -33 °C aukstumā. Es sekoju robežsargam Edgaram Dekšnim Lietuvas pasažieru pārbaudē. Vagons ir tukšs. Laika pārskatīt visus dokumentus ir salīdzinoši maz, bet, pateicoties WIFI savienojuma izveidei ar staciju, pēc dažām sekundēm ir pieejama visa nepieciešamā informācija par pasažieri.
D. Antropovs man rāda foto datorā no nesen notvertas tabakas kontrabandas kravas vilcienā ar naftu. «Tas bija 14. februārī, divi mašīnisti vilcienā no Krievijas veda 40 blokus ar cigaretēm. Tie nav mūsu, mēs nezinājām, ka tie tur ir, taisnojās vadītāji, kad robežsargi atrada cigaretes.» «Citā reizē,» turpina Deniss, «četros no rīta mēs vilcienā atradām 49 gadus vecai latviešu sievietei, kas ceļoja viena, 8000 kontrabandas cigarešu - zilo un sarkano More, Saint George, Kosmos, Marlboro un Glamour. Viņa mums teica, ka tās nav viņas. Cigaretes bija sabāztas visur - zem gultas, somās...»
Ludza, Aviācijas patruļa
Majors Ivans Ivanovs un Juris Koreņevskis ir divi no desmit pilotiem, kuri strādā robežsardzes Ludzas gaisa patruļā. Agusta Westland AW 109 E Power ieslēdz dzinējus misijai pie Terehovas, ir pienākusi informācija par novērotām aizdomīgām personām. Kaprālis Raimonds Putāns manipulē FLIR siltuma kameras, novērojot cilvēku un transportlīdzekļu pārvietošanos uz ceļiem, un transportlīdzekļiem pieraksta numurus, lai tos vēlāk pārbaudītu. Vilciens iebrauc Latvijā no Krievijas, un helikopters seko tam, turoties drošā attālumā, lai izvairītos no atklāšanas. «Ja vilciens pēkšņi palēnina gaitu kādā vietā, ir risks, ka tiek izmesta krava,» saka vienības amatpersona.
Piloti pārlido teritoriju, un man pastāsta par parastajām vietām, kur kontrabandisti savāc tabaku, ko met ārā no vilciena, to koordinātes ir pierakstītas un ļoti labi zināmas gaisa patruļai. Juris pa rāciju ziņo, ka atklājis svaigas cilvēku pēdas, kuru vakar nebija. Pāris metru tālāk automašīna stāv uz ceļa netālu no dzelzceļa sliedēm, kad auto pamana helikopteru, tas traucas ātri prom. Raimonds ar savu superkameru fokusējas uz auto numura zīmi un to ieraksta. Pēc vairākām stundām helikopters atgriežas bāzē un izlidos tikai ārkārtas gadījumā.