Lai cīnītos pret maldinošu pārtikas marķējumu un reklāmu, tā ar ministrijas finansiālu atbalstu izveidojusi mājaslapu, kur neapmierināto pircēju sūdzības publiskotas līdzās konkrēto produktu attēliem un ražotāju vārdiem. Šādi rīkojas arī citās valstīs, taču Latvijai interneta vietne nav pa kabatai.
Likumu nepārkāpj
Pamata problēma, ar ko saskaras Patērētāju centrāles eksperti, - etiķetēs norādītā informācija bieži neatbilst pircēju gaidām. «Piemēram, šeit rakstīts «ar pazeminātu cukura saturu», taču kaloriju skaits uz 100 gramiem ir tāds pats kā tradicionālajā Nesquik versijā,» skaidro organizācijas pārstāvis Armins Valets, rādīdams firmas Nestle ražoto šokolādes dzēriena paciņu ar jautrā zaķa attēlu. Parastais cukurs šeit aizvietots ar citiem tā veidiem - dekstrozi un maltodekstrīnu. «Tas var radīt maldīgu iespaidu, ka dzēriens satur mazāk kaloriju. Mēs sazinājāmies ar ražotāju, un viņi piekrita uzrakstu precizēt.»
Šādi piekāpties nebūt nav Nestle pienākums, bet gan labās gribas izpausme - no juridiskā viedokļa acīmredzams likumpārkāpums nav noticis. Vispārējos marķēšanas principus Eiropas Savienībā nosaka 2000. gada direktīva, savukārt kvalitātes standarti noteikti tikai atsevišķiem produktiem. Jāizpilda arī pašmāju kvalitātes prasības - piemēram, produkta ražošanā drīkst izmantot noteiktas izejvielas. Vācijas vadlīnijas gan veidojušās ilgstošā laika posmā un bieži vien vairs neatbilst patērētāju vēlmēm.
Piemēram, mājputnu gaļas desa drīkst saturēt arī liellopu gaļu un cūkgaļu un faktiskais gaļas sastāvs parasti norādīts aizmugurējā etiķetē sīkā drukā, stāsta A. Valets. «Patērētājs sagaida, ka desa sastāvēs tikai no putna gaļas, tāpēc vadlīnijas būtu jāuzlabo. Portālā mēs strādājam ar gadījumiem, kad likums formāli ievērots, taču prakse tik un tā nav godīga. Par produktiem mums tiešsaistē ziņo paši pircēji, tad mēs sazināmies ar ražotāju un lūdzam sniegt komentāru. Mājaslapas uzdevums ir ne vien informēt par šaubīgām etiķetēm, bet arī savest kopā uzņēmējus un pircējus, veicināt dialogu,» viņš skaidro.
Ražotāji atsaucīgi
Daudzos gadījumos «publiskās kaunināšanas» taktika izrādās veiksmīga - firmas, nevēlēdamās bojāt reputāciju, piekrīt labot kļūdas. Tiklīdz tas noticis, produktu pārvieto uz īpašu mājaslapas sadaļu Izmainīts. Ielūkojoties portālā lebensmittelklarheit.de, skatam paveras desmitiem problemātisku iepakojumu, no kuriem aptuveni puse jau ir mainīti. Piemēram, par Nutella šokolādes krēmu bija ienākuši septiņi iesniegumi. Pircēji sūdzējušies: etiķetē rakstīts «labākais no 1/3l vājpiena», taču sastāvā iekļauts vienīgi vājpiena pulveris. Ražotājs Fererro uz sūdzībām reaģējis, un uzraksts no etiķetes pazudis.
Taču ne visi uzņēmumi ir tik pretimnākoši. Tā Milram firmas produkts ar nosaukumu Redīsu biezpiens, kā izrādījās, satur tikai 3% redīsu un 2,5% rutku. Pēc Patērētāju centrāles viedokļa, tas būtu skaidri jānorāda jau priekšējā etiķetē, taču ražotājs Deutsches Milchkontor tā neuzskata: «Redīsu proporcija ir norādīta sastāvā. Šķietami mazais daudzums ir pamatots ar garšas īpatnībām: ja tas būtu lielāks, biezpiens būtu par asu.»
Nereaģē arī Švarcvaldes krēma ar aitas sieru ražotājs Schwarzwaldmilch - pircēja maldīgi pieņēmusi, ka siers ražots no Švarcvaldes aitu piena. «Atnākot mājās, izlasīju aizmugures etiķetē, ka siers ir no Grieķijas,» viņa raksta savā sūdzībā mājaslapā. Turpat sniegts arī uzņēmuma komentārs: produkts tiek saukts par Švarcvaldes krēmu, lai izceltu tā galveno sastāvdaļu - krējumu, kas patiešām nāk no Švarcvaldes piena ražotājiem.
Eņģeļi un grēcinieki
Par neprecīzi norādīto izcelsmes valsti bieži sūdzas arī Lielbritānijā. Pēc pašreizējiem ES noteikumiem, vairākiem pārtikas produktiem - proti, liellopu gaļai, medum, olīveļļai un svaigiem augļiem un dārzeņiem - marķējumā jānorāda to izcelsme. Savukārt fasētiem produktiem pietiek ar vietu, kur veiktas pēdējās būtiskās izmaiņas, - tas teorētiski neliedz apgalvot, ka sviestmaize ar Taizemes vistas gaļu ražota Britu salās, jo tur gaļa ielikta sviestmaizē. Arī šeit negodīgo praksi cenšas izskaust, saucot produktus un ražotājus vārdā. Vietējais pārtikas eks-perts Robs Vards 2009. gada beigās nodibinājis mājaslapu Honestlabelling.com. Šeit pircēji var gan kaunināt krāpniekus, gan arī izcelt labos ražotājus, veidojot «eņģeļu» un «grēcinieku» topu.
Gaida uz regulu
Par maldinošu pārtikas re-klāmu Latvijā sūdzas maz - pērn Patērētāju tiesību aizsardzības centrā nav redzēti iesniegumi, kur pircējs tiktu maldināts par produkta sastāvu. Iepriekš saņemti tikai daži e-pasti, kur līdz šim lietvedība nav uzsākta, stāsta centra pārstāve Ilze Žunde. Turpretī Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) speciālistiem bieži nākas atbildēt uz telefona zvaniem un e-pastiem par marķējumu.
Lielākoties cilvēki nevis sūdzas, bet lūdz skaidrojumu - kaut ko nesaprot, nevar salasīt uzrakstu uz etiķetes, stāsta PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova. Piemēram, modificēto cieti bieži jauc ar ģenētiski modificētajiem organismiem (ĢMO), lai gan tā iegūta no pavisam parastiem kartupeļiem vai rīsiem. Gadījumu, kad PVD konstatējis acīmredzamus pārkāpumus marķējumā, nav daudz - tikai ap 6% no kopējā neatbilstību skaita. Tā šā gada sākumā no Iki veikalu plauktiem nācās izņemt Polijā ražotu Tilzītes sieru, kurā atklāti nepiena tauki - līdz ar to produktu nedrīkstēja saukt par sieru, bet gan tikai par siera izstrādājumu.
Lielas cerības PVD liek uz pērnvasar apstiprināto ES marķējuma regulu, kas stāsies spēkā 2014. gada beigās. Tā cita starpā nosaka minimālo burtu lielumu etiķetēs un liek ražotājam norādīt izcelsmes valsti cūkgaļai, aitu, kazu un putnu gaļai. Savukārt par mājaslapu, kas kalpotu par tiltu starp uzņēmumiem un pircējiem, PVD šobrīd nedomā. «Bagātā Vācija to var atļauties, mēs - ne,» bilst T. Marčenkova. «Protams, skatāmies uz ārzemju portāliem ar skaudību, taču pagaidām jāaprobežojas ar iespēju piezvanīt uz PVD tālruni vai uzrakstīt e-pastu.»