Eiropadomes sanāksmē, kas divas dienas notika Briselē, tika panākta vienošanos par Lielbritānijas premjera Deivida Kemerona pieprasītajām ES reformām. Tā dodot cerības, ka Lielbritānija referendumā varētu nobalsot par palikšanu ES. M. Kučinskis Dienai apstiprināja, ka šī vienošanās atbilst Latvijas interesēm. Pabalstu ierobežojumi tautiešiem, kuri strādā Lielbritānijā, neskars, piemēram, veselības apdrošināšanu. Arī Latvijā palikušo bērnu pabalstu indeksācija tiks piemērota tikai no 2020. gada.
M. Kučinska pirmajai darba vizītei Briselē tika pievērsta īpaša uzmanība, jo šajā samitā valdību un valstu līderi piedalās pilnīgi vieni. M. Kučinskis to apstiprināja, arī ar Latvijas vēstnieci ES Sanitu Pavļutu-Deslandes viņš varēja sazināties tikai ar īsziņām. Viņa ar savu komandu sniegusi lielu atbalstu, un «es lepojos ar mūsu profesionālo komandu Briselē». Premjers tagad saprotot, cik svarīgi ir nodrošināt saskaņotu ministriju sadarbību ar Latvijas ierēdņiem ES, lai panāktu Latvijas interešu aizstāvību. Sanāksmes darba kārtībā bija arī migrācijas jautājumi, kuriem būs veltīta arī ES un Turcijas ārkārtas sanāksme 5. martā. Latvijai patlaban galvenais uzdevums ir ārējās robežas stiprināšana, un esot skaidrs, ka ar to «ir mums pašiem jātiek galā, jo Eiropa nevar iedot naudu», teica M. Kučinskis. Viņš vizīti uzskata par veiksmīgu, par spīti skeptiskajām prognozēm, ar kurām premjers uz Briseli tika pavadīts, ņemot vērā, ka līdz šim viņa politiskā darbība nebija saistīta ar ārpolitiku. Pirms sanāksmes M. Kučinskis tikās arī ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žanu Klodu Junkeru, Eiropadomes priekšsēdētāju Donaldu Tusku un Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdi Martinu Šulcu, kā arī ar Lielbritānijas premjeru D. Kemeronu.
Par mediju novērtējumu par vājāko ietekmi Eiropadomes samitā M. Kučinskim nav jāuztraucas, bet jāaizdomājas, lai līdzīgu vērtējumu nenāktos dzirdēt arī pēc 100 dienām vai pusgada, portālam Diena.lv sacīja Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs Andris Sprūds. Sanāksmē, kurā tiek spriests par Lielbritānijas un ES attiecībām un tās nosacījumiem dalībai ES, «Latvijas premjera teikšana ir stipri ierobežota, un vienalga, kurš ir šajā amatā», uzskata A. Sprūds. Viņš pieļāva, ka Eiropā no Latvijas prezidentūras ES Padomē vēl atceras iepriekšējo valdību un daudzi sekos līdzi M. Kučinska soļiem ES. «Tas attiecas arī uz svešvalodu zināšanām un kontaktu veidošanu bez tulku starpniecības,» piebilda eksperts. M. Kučinskis apstiprināja, ka ir izmantojis tulku, taču no visiem valstu un valdību vadītājiem septiņpadsmit līderi runājot kādā citā, nevis angļu valodā. Viņaprāt, ir svarīgi, lai viedoklis tiek precīzi pasniegts, un to tulki nodrošina. M. Kučinskis apguvis vācu, nevis angļu valodu, kuru nepārvalda tik brīvi, lai ārvalstu medijiem atbildētu bez tulka starpniecības.
EP deputāte Sandra Kalniete (Vienotība) piekrīt, ka šajā Eiropadomes sanāksmē Baltijas valstu loma bija neitrāla un lielākās diskusijas bija starp lielajām valstīm. Tāpēc nebija izšķirošas nozīmes, vai Latviju pārstāvēja M. Kučinskis vai Laimdota Straujuma (Vienotība), kura bija piederīga Eiropas Tautas partiju grupai un ir arī pazīstamāka kolēģu vidū. Uz vaicāto, vai Vienotība piekristu Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) uzņemšanai Tautas partiju grupā, S. Kalniete Dienai atzina: «Tas ir neiespējami ZZS dīvainā satura dēļ - tur ir Latvijas Zaļā partija, kurai ir pašai sava politiskā ģimene, un ir Latvijas Zemnieku savienība, kura ir saistīta ar Aivaru Lembergu.» Taču S. Kalnietei personīgi nebūtu iebildumu pret M. Kučinska pārstāvētās Liepājas partijas pievienošanos Tautas partiju grupai, jo «tas būtu Latvijas interesēs». Lielajās grupās ir arī reģiona līmeņa politiskie spēki. M. Kučinskis pirmdien runās ar ZZS līderi Armandu Krauzi par viņa iespējām tikties ar Tautas partiju grupas vadību. Taču M. Kučinskis arī pamanījis, ka grupēšanās ir ne tik daudz pēc politiskās piederības, cik pēc interesēm, piemēram, trijām Baltijas valstīm ir kopīgas intereses ar Somiju, Zviedriju, Dāniju. Vienotības eiroparlamentārieši tomēr norādīja, ka ir atšķirība, vai tu esi viens vai tev ir domubiedri. Politiskajās grupās premjeriem ir arī kopīgas pusdienas vai vakariņas, kuru laikā var izskaidrot savu viedokli, apmainīties ar informāciju.