Uzreiz pēc katastrofas, kurā gāja bojā 96 cilvēki - starp tiem daudz politiskās elites un armijas vadības pārstāvju -, tika izteikts viedoklis, ka notikušais varētu kļūt par izaicinājumu poļu nācijai, liekot tai saliedēties vēl vairāk. Nekas tamlīdzīgs faktiski nenotika, un Polijas sabiedrības uzticību, kā tas bijis iepriekš, priekšvēlēšanu laikā cenšas iemantot desmit prezidenta kandidātu. Dažs no viņiem savā kampaņā izmantojis arī otru katastrofu - maijā iesākušos postošos ūdens plūdus, kas jau nodarījuši vairāk nekā 2,5 miljardus eiro lielus zaudējumus un prasījuši vismaz 25 cilvēku dzīvību.
Vietējie žurnālisti atzīst, ka valdība esot rīkojusies gana enerģiski cīņā pret dabas stihiju un tas nedaudz varētu nākt par labu vēlēšanās premjera Donalda Tuska partijas biedram valdošajā Pilsoniskajā platformā parlamenta spīkeram Broņislavam Komarovskim, kurš pēc prezidenta bojāejas pildījis viņa pienākumus.
Kačiņska apgriezieni
Kā Dienai stāstīja poļu žurnālists Mihals Karnovskis, abiem dvīņubrāļiem - gan bojāgājušajam Leham, gan B. Komarovska nopietnākajam sāncensim Jaroslavam Kačiņskim - esot kopīgas spējas zaudēt popularitāti, atrodoties pie varas, un izcila prasme to vairot priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Par abu brāļu 2001. gadā izveidotās konservatīvās partijas Likums un taisnīgums kandidātu J. Kačiņski 23. aprīlī bijuši gatavi balsot tikai 32% vēlētāju, par B. Komarovski - 55%. Tagad pārsvars sarucis zem 10%. Esot skaidrs, ka pirmajā kārtā nākamais prezidents netiks ievēlēts un viss izšķiršoties otrajā kārtā 4. jūlijā. Aptaujas liecina, ka tad B. Komarovskim varētu būt vēl lielāks pārsvars pār J. Kačiņski.
Pēc M. Karnovska domām, Seima spīkeram konkurenta popularitātes pieaugums jau liekot justies apdraudētam. Liela daļa mediju tradicionāli esot kritiska pret brāļiem Kačiņskiem. Šī iemesla dēļ viņu tradicionālais elektorāts -provinces pilsētiņu un lauku iedzīvotāji, mazāk izglītotā sabiedrības daļa - ne vienmēr ir atklāts pirmsvēlēšanu aptaujās. Tādēļ vēlēšanu rezultāti parasti esot visai atšķirīgi. Pazīstamais poļu žurnālists, Itālijā dzīvojošais profesors Ježijs Pomianovskis, kurš vada žurnālu Novaja Poļša (to izplata Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā), stāstīja Dienai, ka B. Komarovskis neesot spējis atdot visus spēkus priekšvēlēšanu cīņā, to liegusi atrašanās valsts amatos. J. Kačiņskis saņemot konservatīvo katoļu pilnīgu atbalstu.
Viņam lielu palīdzību sniedzot Polijas katoļu baznīcas vadība. Žurnāliste Kristīna Kurčaba Redliha Dienai norādīja uz to, ka ietekmīgais katoļu radio Maryja šķeļot poļu sabiedrību, sēdams naidu pret premjeru D. Tusku.
Varas koncentrācija
Populārais poļu TV žurnālists Pjotrs Goreckis Dienai stāstīja, ka B. Komarovska uzvaras gadījumā valdošā Pilsoniskā platforma savās rokās sakoncentrēšot pārlieku daudz varas, būtiski atņemot iespējas savu viedokli paust opozīcijai. «Es nedomāju, ka Kačiņskis būtu labs prezidents, taču diezin vai ir labi, ja vienai partijai ir premjera, prezidenta, Seima spīkera, Nacionālās bankas vadītāja amati,» teica P. Goreckis.