Ministrs neatklāja, kur plānots izveidot papildu patruļlidmašīnu bāzi un ostu, jo tas jāizvērtē NATO militārajiem ekspertiem. Neoficiāli izskanējis, ka vēl vienu patruļlidmašīnu bāzi plānots izveidot Igaunijā, bet Latvijā kādu ostu pielāgot NATO militāro kuģu piekļuvei. «Šobrīd NATO militārā pavēlniecība izvērtēs no aizsardzības interešu viedokļa, kas un kurā valstī būtu izvietojams. Pašlaik runājam par to, ka mums ir jānostiprina gaisa telpas patrulēšana un runa varētu būt par vēl vienu bāzi Baltijā, bet jāskatās, lai tas viss notiktu, ievērojot kopīgās Baltijas valstu intereses,» teica E. Rinkēvičs.
Viņš pavēstīja, ka ne tikai ASV, Lielbritānija, Dānija un Francija, bet arī Vācija, Polija un Portugāle paziņojušas par gatavību nodrošināt papildu patruļlidmašīnas Baltijas gaisa telpas uzraudzīšanai, kā arī papildu aizsardzības pasākumiem «pret dažādiem zemu lidojošiem objektiem», ar to domājot helikopterus.
NATO ir gatava spert visus nepieciešamos soļus kolektīvās drošības garantēšanai, lai neviena alianses dalībvalsts neciestu Krievijas potenciālās rīcības dēļ, vakar pirms NATO valstu ārlietu ministru sanāksmes teica NATO ģenerālsekretārs Andress Fogs Rasmusens. Viņš atkārtoti uzsvēra, ka nav guvis apliecinājumu Krievijas solījumam atvilkt karaspēka daļas no Ukrainas pierobežas. Viņš piebilda, ka labākā konflikta risināšanas forma ir politisks un diplomātisks dialogs un NATO vienmēr «tur atvērtas durvis».