Kāda viedokļu aptauja atklāj vērā ņemamu faktu: cilvēki nezina, cik būtiski nodokļu paaugstināšana samazinās viņu mājsaimniecības budžetu. To pašu varētu attiecināt arī uz dažādu sabiedrisko pakalpojumu tarifiem - līdz šim dzirdēti vien pāris mēģinājumu izzīlēt, ko tad īsti mājsaimniecībām nozīmēs elektroenerģijas tarifu pieaugums pavasarī. Un šie skaidrojumi, cik man zināms, nav izskanējuši no kompetento iestāžu vai amatpersonu puses.
Runājot par medicīnu, šajā sfērā valdības iecerētās nodokļu izmaiņas nesīs vien mērķtiecīgu medicīnas pakalpojumu cenu kāpumu un pieejamības pasliktināšanos.
Ja īstenosies valdības iecerētais plāns un no šā gada 1. jūlija medicīnas iekārtām un zālēm tiks atceltas samazinātās nodokļu likmes, pēdējo divu gadu laikā PVN šajās jomās būs pieaudzis vairāk nekā četrkārtīgi - no 5% 2009. gadā līdz 22% 2011. gada vasarā.
Atbildīgajās ministrijās un valdībā kopumā ir maldīgs priekšstats, ka PVN samazinātās likmes atcelšana jeb šī nodokļa dubultošana valsts kasē nesīs divreiz vairāk ieņēmumu. Grūti noticēt, ka pārdzīvotā ekonomiskā krīze un sāpīgie lēmumi, kas pieņemti pēdējos gados, Finanšu ministrijas aprēķinu mehānismā nav iesvēruši ne gramu rūgtas pieredzes. Ir pilnīgi skaidrs, ka šāda nodokļu celšana iedarbosies tieši pretēji - apcirtīs daudzus nozares dalībnieku attīstības un izaugsmes plānus, ievelkot treknu mīnusu pretī Finanšu ministrijas prognozēm.
Nenoliedzami - pašreizējā ekonomiskajā situācijā gan no valsts budžeta finansētajām, gan privātajām medicīnas iestādēm savas attīstības ieceres ir jābūvē ļoti piesardzīgi, katrs pirkums jāpārdomā ne vien septiņas, bet pat desmit reizes. Taču, pieņemot iepriekšminētos PVN samazinātās likmes likvidēšanas plānus, mūsu valdība acīmredzami aizmirst to, kas ir īstenie nodokļu maksātāji. Te pat aklam skaidrs - ar šādiem paņēmieniem papildu nodokļu ieņēmumus nepanākt.
Piemēram, ja vienas nopietnas medicīniskās iekārtas cena ir viens miljons eiro, iepriekš PVN par to bija jāsamaksā 50 tūkstošu eiro, patlaban - 100 tūkstošu, bet no 1. jūlija tie būs jau 220 tūkstoši. Godīgs nodokļu maksātājs, kurš ir kompetents nozares pārstāvis un stratēģisks plānotājs, jaunus pirkumus turpmāk svērs un mērīs vismaz četrreiz ilgāk un rūpīgāk. Vai šā pārdomu procesa laikā valsts kasē ieplūdīs kaut tie paši 50 tūkstoši?
Man nav pārliecības, vai šajā sausajā budžeta ciparu pārbīdīšanā no vienas ailītes otrā vispār tiek padomāts par sekām, kādas šie lēmumi radīs patērētājiem. Pakalpojuma cenā vismaz 30% ir izmaksas, ko veido ārstniecības iestādes maksājumi par aparatūru, to apkalpošanas servisu, medikamentiem un medicīnas materiāliem. Medicīnas pakalpojumi ar PVN netiek aplikti, un, palielinot PVN, iestāžu izdevumi par tehnoloģiju uzturēšanu kopsummā būs pieauguši par 17%, un gala rezultātā neizbēgami pieaugs jebkuru medicīnas pakalpojumu cenas. Tas ir gandrīz neizbēgami, jo pašreizējos apstākļos, kad arvien vairāk slimnieku pie ārsta vēršas ar ielaistām slimībām, reti kurai iestādei ir rezerves, uz kuru rēķina šo sadārdzinājumu akumulēt.
Saprotams, ka tik neilgu laiku pēc vēlēšanām varas pārstāvjiem ir salīdzinoši vieglāk pieņemt šādus neracionālus lēmumus - gan jau tauta līdz nākamajai balsošanai aizmirsīs. Taču varas vīri acīmredzami nedomā par šādu izmaiņu ietekmi uz nozari kopumā un ilgtermiņā.
Ir skaidrs, ka PVN samazinātās likmes atcelšana apturēs attīstības ieceres nozarē, un, kamēr Latvijas slimnīcas un ambulatorās iestādes veģetēs uz iepriekšējo gadu ieguldījumu rēķina, tuvāko kaimiņvalstu konkurējošās medicīnas iestādes straujiem soļiem aizies mums priekšā. Pēc gadiem jaunā politiķu paaudze varēs meklēt cēloņus, kāpēc modernākos izmeklēšanas un ārstēšanas pakalpojumus Latvijas iedzīvotāji būs spiesti meklēt kaimiņos.
Latvijā tik tikko sāk attīstīties ienākošais medicīnas tūrisms, kas potenciāli ir spēcīgs pakalpojumu eksporta postenis. Patlaban vēl varam sniegt modernu, kvalitatīvu pakalpojumu, bet, apstājoties attīstībai, šīs iestrādes tiks apcirstas. Valsts neiegūs reālus ieņēmumus, kas varētu uzlabot kopējo bilanci, un tā vietā mēģinās pārdalīt rūkošu naudu rūkošā tirgū.
Uzreiz pēc jauno PVN normu stāšanās spēkā visskaudrāk izmaiņas izjutīs patērētāji, jo Latvijā būtībā nav palikušas tādas medicīnas iestādes, kuras arī vēl šos izdevumus varētu akumulēt uz iekšējo resursu rēķina. Sadārdzinātos pakalpojumus ar valsts programmu starpniecību varēs saņemt arvien mazāk pacientu, un tas viss situācijā, kad nepietiekamā valsts finansējuma dēļ apmēram 40-50% izmaksu par veselības aprūpi Latvijas iedzīvotāji sedz no savas kabatas (gan tieši, gan ar privātās veselības apdrošināšanas starpniecību). Turklāt jāņem vērā, ka jau pašreizējais veselības budžets ir liedzis iespēju saņemt daudzus plānveida pakalpojumus vai arī izveidojis ļoti garas rindas. Tādējādi jaunās nodokļu likumdošanas izmaiņas veselības pakalpojumu pieejamību vēl tikai pasliktinās.
Protams, vienmēr jau ir iespēja «nogriezt» ārstu algas, nemaksāt par elektrību un miljonus vērtajām ārstniecības iekārtām, bet cienījamie likumu autori laikam nav pamanījuši krīzes dēļ pieaugušo pelēkās ekonomikas īpatsvaru medicīnas nozarē, ārstu emigrācijas vilni un to, ka visas rezerves attiecībā uz atalgojuma fondu jau ir izsmeltas.
*Medicīnas sabiedrības ARS valdes priekšsēdētājs