Vācijā pirmdien evakuēti iedzīvotāji no vēl desmit ciemiem, plūdi radījuši haosu arī valsts vilcienu satiksmē. Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, kur atrodas Magdeburga, ūdens līmenis sasniedza 7,44 metru atzīmi, kas četrreiz pārsniedz normu.
Plūdu smagāk skartie rajoni klāti «smirdīgiem dubļiem», vēstīja The Local. Izpostīti mājokļi un apkārtni klāj plūdu un kanalizācijas ūdeņi, atkritumi un pat dzīvnieku līķi.
«Vajadzētu pieņemt, ka mums, cilvēkiem, jābūt pazemīgiem, ka pat XXI gadsimtā mēs pilnībā nekontrolējam dabu - tā ir šīs situācijas mācība,» telekanālam ZDF sacīja Saksijas-Anhaltes federālās zemes iekšlietu ministrs Holgers Štalknehts.
Spēcīgie plūdi nodarījuši postījumus arī Austrijā, Slovākijā, Polijā, Čehijā un Ungārijā. Nelaime prasījusi vismaz 21 cilvēka dzīvību.
Taču Ungārijas galvaspilsētai Budapeštai, pateicoties glābēju un brīvprātīgo centieniem stiprināt pretplūdu aizsargsistēmas, izdevās paglābties no gaidītās katastrofas. Donavā ūdens līmenis pacēlās līdz pat 8,91 metra atzīmei, pārsniedzot 2006. gada plūdos fiksēto rekordu - 8,6 metrus.
Eiropas Vides aģentūra pagājušajā nedēļā jau brīdināja, ka nākotnē plūdi Eiropā varētu tikai pieaugt, un to risku pastiprina virkne faktoru, arī klimata izmaiņas. «Taču daudzos gadījumos plūdu risks ir atkarīgs no tā, kur un kā mēs izvēlamies dzīvot,» aģentūras izpilddirektoru Hansu Bruinincku citēja The New York Times.