Uzskatot, ka piemērotais sods ir pārāk maigs, M.Dreimane lēmumu apstrīdēja. Inspekcijā Diena uzzināja, ka tā savu darbu jau izdarījusi - administratīvā lietvedība pabeigta, taču tiesībsargājošām institūcijām jālemj, vai mediķu darbībā vai bezdarbībā ir vai nav saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes. Tādēļ tā nosūtīja lietas materiālus policijai.
«Inspekcijas uzliktais sods mediķiem ir par mazu, tam bija jābūt bargākam. Viņi strādāja ļoti pavirši, arī atzinumā ir minēta viņu vaina. Šie ārsti taču arī tālāk strādās ar citiem pacientiem, bērniem,» saka Kaspara māte.
Nelaime sākās ar 2.janvārī slēpojot gūtu traumu. Kad zēnam pasliktinājās pašsajūta un sasistā kāja sāka sāpēt, M.Dreimane dēlu aizveda uz Gulbenes slimnīcu. Todien slimnīcas ārsti viņu palaida mājās, izrakstīja tikai pretsāpju tabletes. Pēc divām dienām Kaspars atkal nonāca slimnīcā, jo viņa veselības stāvoklis strauji pasliktinājās. Zēnam jau esot slimnīcā, ārsti atklājuši, ka Kasparam bijusi slimība - kaulu iekaisums, par ko iepriekš tuvinieki nezināja.
Kā minēts inspekcijas atzinumā, Uzņemšanas nodaļas ārste nenozīmēja nekavējoties veikt klīniskos izmeklējumus diagnozes precizēšanai, nenozīmēja atbilstošu terapiju, nepieaicināja pediatru bērna stāvokļa izvērtēšanai. Pēcāk apmeklējot pacientu, arī Ķirurģijas nodaļas ārsts nebija adekvāti izvērtējis zēna vispārējo stāvokli. Nākamajā, pēdējā zēna dzīvības dienā, 7.janvārī, viņa veselības stāvoklis strauji pasliktinājās. Inspekcija pārmet, ka tā pati Uzņemšanas nodaļas ārste kavējusies zēnu pārvest uz Intensīvās terapijas nodaļu, tur viņu nogādāja tikai pēc stundas. Tās dienas vakarā zēna sirds pārstāja pukstēt. Gulbenes slimnīcas vadība Dienai atzina mediķu vainu konstatētajos pārkāpumos.