Savukārt Jaunā Rīgas teātra režisoru Alvi Hermani, kurš par G. Poļiščukas rīcību, iestājoties partijā un kandidējot Par labu Latviju! sarakstā pēc tam, kad teātris slēgts, sacīja: «Prostitūcija mūsu valstī nav aizliegta un «politiskā maucība» tiek pat ļoti apsveikta,» - režisore nodēvē par gļēvulīgi nevīrišķīgu, pretstatot A. Šlesera «vīrišķīgo izlēmību un džentlmenisko palīdzību».
«Kad sīku ambīciju un vēl sīkāku prātu cilvēki atņēma mums Observatoriju, visiem mums bija jāizdara izvēle. Es varēju izvēlēties, vai pieņemt piedāvājumu strādāt ārpus savas zemes vai cieti turēties un neatlaisties no idejas, kurā tik ilgi ir ieguldīts tik daudz. Es izvēlējos otro, lai arī smagāko - mana meita nevēlas braukt prom no Latvijas, no savas skolas un ģimenes. Meitas un teātra dēļ esmu gatava iznest ikvienu smagumu.
Arī kolēģa Alvja Hermaņa apvainojumus, kuri gan neko nepasaka par mani, bet tik daudz ko pastāsta par vīrieti, kurš šādus vārdus var atļauties publiski veltīt savai kolēģei, sievietei un arī mātei. Runā, ka dzīvē viss ir līdzsvarā - arī man bažu nav, jo šobrīd man līdzās kā izteikts pretstats Hermaņa gļēvulīgajai nevīrišķībai stāv Ainārs Šlesers. Un es ticu, ka ar viņa vīrišķīgo izlēmību un džentlmenisko palīdzību man izdosies paglābt mūsu teātri, lai ko arī skaudīgi neīdētu kāds teātra kolēģis no man pretējās politiskās nometnes.»
Latvijas Radio režisore arī pastāstījusi, ka uzņēmējs Edvīns Samulis nolēmis dāvināt viņas teātrim 100 000 latu: «Vienkārši sponsors, vienkārši miljonārs. Viņš atnāca uz pēdējo koncertu un redzēja, kā mēs raudam. Viņš to nevarēja izturēt un teica, ka dāvina mums 100 000 latu.» Pats E. Samulis, kurš bijis viens no lielākajiem a/s Lode akcionāriem, medijiem līdz vēlēšanām atteicies komentēt savu dāsno rīcību, tikai LR norādījis, ka ziedojis nesavtīgu iemeslu dēļ, cienot aktierus un teātri. Kā ziņots, arī Rīgas dome iegulda teju 10 000 latu, lai sagatavotu G. Poļiščukas teātrim jaunas telpas Kongresu namā.