Šī lieta ceļu tiesībsargājošajās iestādēs sāka 2006.gadā, kad Valsts kontrole, konstatējot būtiskus pārkāpumus LR un Latvijas Televīzijā, vērsās Ģenerālprokuratūrā, kas neilgi pēc tam to pārsūtīja KNAB. Tikai pēc trim gadiem KNAB pieņemts lēmums atteikt kriminālprocesu, kas prokuroriem nešķitis pamatots, tāpēc KNAB lēmums atcelts, ierosināts kriminālprocess un lieta nosūtīta KNAB pirmstiesas kriminālprocesa veikšanai. KNAB procesu pašlaik nekomentē. Taču prokuroru Jura Jurisa un Jāņa Ilstera Dienai stāstītais liecina par vairākām epizodēm, kurās, viņuprāt, ir noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, proti, ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana.
Šīs epizodes var sadalīt divās grupās, no kurām pirmajā ir tās, kuru dēļ kriminālprocess uzsākts pret astoņām esošajām un bijušajām LR amatpersonām - pret toreizējo un pašreizējo LR ģenerāldirektoru Dzintri Kolātu, kurš arī ir galvenais personāžs šajā procesā, bijušo ģenerāldirektoru Aigaru Semēvicu, kā arī LR valdes locekļiem Ilonu Madesovu, Mudīti Grimu, Guntaru Plūci, Jāni Rozenbergu, Dāriju Juškeviču, Gundu Vaivodi. Pirmkārt, amatpersonas piemaksas piešķīrušas pašas sev, otrkārt, lēmumi bijuši pretrunā ar normatīviem, jo LR vadība drīkstēja saņemt prēmiju tikai reizi gadā pēc gada pārskata apstiprināšanas, turklāt prēmijas apjoms nedrīkstēja pārsniegt triju mēnešalgu apmēru. Nav arī neviena dokumenta, kurā būtu pamatots LR prēmiju apmērs, stāsta J.Juriss. Prokuroriem arī neesot pārliecības, ka kāds no pienākumiem, par kuriem LR darbinieki varēja saņemt «materiālos stimulus», vispār būtu ārpus viņu tiešajiem pienākumiem. Tāpat KNAB izmeklēšanai esot atstāts jautājums, vai LR saimnieciskās darbības rezultātā gūtie ienākumi novirzāmi darbinieku materiālajai stimulēšanai, kā tas notika LR gadījumā, vai tomēr ieguldāmi uzņēmumā.
No KNAB pārbaudes prokurori secinājuši, ka summa, ko piecos gados no LR finanšu līdzekļiem prettiesiski saņēmis Dz.Kolāts, sasniedz vismaz 49 tūkstošus latu. Savukārt pārējo toreizējo LR valdes locekļu piecos gados saņemto piemaksu apmērs svārstījās no trim līdz 17 tūkstošiem latu. Dz.Kolāts nesniedz komentārus par kriminālprocesa detaļām, jo to nevarot darīt bez procesa virzītāja atļaujas. Tomēr viņš uzskatot, ka visas LR valdes darbības atbilda tā laika normatīviem. Viņš neslēpj, ka NRTP vadību informējis par iespēju nepieciešamības gadījumā pamest amatu, taču tā neesot uzskatījusi šādu soli par nepieciešamu. Dz.Kolātam jāpaliek amatā, jo «šajos ārkārtīgi grūtajos un saspringtajos laikos atstāt LR bez vadības būtu bezatbildīgi», norāda NRTP priekšsēža vietniece Dace Buceniece, atgādinot par nevainības prezumpciju. Šajā gadījumā gan būtiski ir tas, ka Dz.Kolāts neieņem kuru katru amatu, bet tieši to, ar kuru saistīts arī kriminālprocess, taču procesa virzītāju ziņā būs noteikt, cik ilgi viņš to varēs ieņemt.
Savukārt pret esošajiem un bijušajiem NRTP locekļiem Aivaru Berķi, Andri Mellakaulu, Imantu Skrastiņu, Ingrīdu Brigitu Strodu un Dzintru Geku kriminālprocess uzsākts, jo pēc pozitīviem NRTP balsojumiem 2005. un 2006.gadā pie pabalsta piecu mēnešalgu apmērā, atstājot amatu, tika Dz.Kolāts, kā arī pie 13 000 latu prēmijas - A.Semēvics. Abi lēmumi prokuroru ieskatā ir prettiesiski, jo ir pretrunā ar valdības noteikumiem. Toreizējais NRTP priekšsēdis A.Berķis Dienai atzīst, ka viņam esot «pirmā dzirdēšana» par kriminālprocesu un no atmiņas esot pagaisuši arī tā laika notikumi. Viņš neatceroties, ka NRTP būtu bijuši lieli strīdi kādā no abiem strīdīgajiem balsojumiem. Lēmums par A.Semēvica prēmiju bijis vienbalsīgs, bet pret Dz.Kolāta pabalstu balsojuši divi no septiņiem NRTP locekļiem. Dz.Geka norāda, ka viņa nobalsojusi pret Dz.Kolāta pabalstu, taču NRTP sēdes protokolā nav atšifrēts, kā kurš balsoja, kas NRTP sēdēs esot ierasta prakse. Prokurori nenoliedz, ka no NRTP protokoliem nevar atšifrēt, kurš balsojis pret, kas šķietot neloģiski, tomēr izmeklēšanas uzdevums būs noskaidrot visas nianses.