«Par ekspertu grupas locekļiem apstiprināti pieredzējuši, akadēmiski brīvi, zinoši un uz savstarpēju sadarbību vērsti cilvēki,» sacīts Valsts prezidenta kancelejas informācijā medijiem. No tās izriet, ka ir svarīgi izvērtēt «attiecības starp valsts varas atzariem, tai skaitā starp valsti un pašvaldībām». Pašreizējā kārtība nodrošinot varu līdzsvaru, bet ne attīstību, «pieļaujot vāju politisko atbildību un veicinot traucējošu sāncensību, nevis kopdarbību». Izmaiņas esot nepieciešamas, lai aizstāvētu valsts intereses Eiropas Savienībā.
J. Pleps to nodēvēja par ekspertu domnīcu, kuras sagatavoto materiālu vēl izvērtēs Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija. Ar starpziņojumu prezidents vēlētos iepazīties šā gada beigās, bet plašākas izmaiņas likumos sagaidīt līdz nākamajām pašvaldību un Saeimas vēlēšanām. «Tā nebūs jauna Satversme, bet ieteikumi, ko varētu pamainīt. Daudzas lietas var uzlabot arī ar izpratnes un prakses maiņu,» uzskata J. Pleps. Uz vaicāto, vai pamatlikumā varētu nostiprināt pašvaldību statusu, ko jau gadiem aicina izdarīt Latvijas Pašvaldību savienība, J. Pleps atbildēja, ka Satversmē pašvaldību princips jau ir noteikts, tas izriet no panta, kurā minēta pašvaldību ievēlēšana. Valdības stiprināšanu eksperts saista tieši ar premjera lomas palielināšanu, lai viņš patiešām būtu valdības vadītājs, nevis pirmais no ministriem. Darba grupa nav paredzējusi pārvērtēt Valsts prezidenta un Saeimas kompetenci, vēlreiz uzsvēra J. Pleps. Viņš gaidāmo darbu vispirms saista ar nepieciešamību pilnveidot Latvijas kā «demokrātiskas, tiesiskas, parlamentāras Eiropas Savienības dalībvalsts» funkcionēšanu.
Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (Vienotība) nevarēja komentēt šo no Rīgas pils nākušo iniciatīvu, jo viņai nebija informācijas par darba grupas mērķiem. Taču komisijas priekšsēdētāja Saeimas sesiju starplaikā labprāt tiktos ar Valsts prezidentu A. Bērziņu un to pārrunātu. Deputāte nedomā, ka būtu problēmas ar pašvaldību neatkarību - tad drīzāk esot jārunā par to spēju piemērot likumus.