Lai arī Luksemburgai un Itālijai šī būs jau divpadsmitā prezidentūras reize, tomēr arī šīm valstīm būs daudz kas jāmācās no jauna, jo pēc Lisabonas līguma parakstīšanas tās vēl šo pienākumu nebija uzņēmušās. Taču kopš tā laika notikušas vairākas izmaiņas, piemēram, Eiropas Parlaments (EP) kļuvis par ļoti nozīmīgu spēlētāju, izveidots ES ārējais dienests, stāsta Latvijas sekretariāta ES Padomē direktore Inga Skujiņa. «Mācīsimies kopā,» atzīst I. Skujiņa. Kopīgas trio prezidentūras ES Padomē notiek kopš 2010. gada - trīs dalībvalstis, kas prezidē secīgi, izstrādā kopīgu darba programmu, lai tiktu realizēta lēmumu pēctecība. Trio prezidentūru 2014. gada otrajā pusē ievadīs Itālija, 2015. gada pirmajā pusē tai sekos Latvija, bet gada otrajā pusē noslēgs Luksemburga.
Itālijas pilnvarotais ministrs Marko Del Panta sarunā Dienai norāda - Latvija prezidentūrai sākusi gatavoties pat ļoti laicīgi (interviju ar viņu lasiet nākamnedēļ Dienā). I. Skujiņa gan saka - esam sākuši īstajā brīdī, jo divi gadi nav nemaz tik ilgs periods, turklāt būs jāapmāca vairāki cilvēki Eiropas lietās, jāļauj viņiem iegūt praksi ES institūcijās un dažādās procedūrās. Šajā ziņā abi trio partneri Latvijai ir pāris soļu priekšā - abās valstīs ir vairāki cilvēki, kas jau strādājuši iepriekšējās prezidentūrās, un pamatlietas, lai arī pēc Lisabonas līguma piedzīvotas vairākas izmaiņas, jau ir zināmas.
Latvijas izvirzītās prioritātes ES Padomes prezidentūrā oficiālu statusu iegūs līdz 2014. gada beigām, taču jau tagad diskusiju rezultātā nonākts pie trim lieliem konceptiem, I. Skujiņa tos dēvē par lieliem virsrakstiem - «demokrātijas eksports», kas Latvijas gadījumā būtu vērsts Austrumu partnerības virzienā, «informācijas sabiedrība», kas nozīmē visu, kas saistīts ar e-lietām, un «izaugsme, ilgtspēja, konkurētspēja». Pēc konkrētākas vīzijas izstrādes prioritātes gada beigās tiks prezentētas valdībā un Saeimā. Pagaidām par Latvijas prezidentūras ES Padomē kopējām izmaksām runāt pāragri - 2013. gada budžetā, kas nonācis Saeimā apspriešanai, paredzēti 7 miljoni latu, taču turpmākajiem diviem gadiem konkrētu aprēķinu nav.