No vairogdziedzera un citiem dziedzeriem, kas veido endokrīno sistēmu (orgānu sistēmu, kas izstrādā bioloģiski aktīvās vielas - hormonus), hormoni tiek izdalīti asinīs. Galvenā hormonu un visas endokrīnās sistēmas nozīme ir uzturēt homeostāzi - normālu dažādu vielu līmeni asinīs, tā nodrošinot arī visus procesus orgānos. Galvenā vairogdziedzera funkcija ir noturēt normālu metabolismu (vielmaiņu) organisma šūnās. Kamēr jūtamies labi, tikmēr to nejūtam, bet, tikko tas sāk strādāt vai nu par ātru, vai arī gluži pretēji - par lēnu -, tā rodas problēmas.
Ja pēkšņi sāk kristies svars, ir jāpārbauda vairogdziedzera hormonu līmenis. Tāpat arī tad, ja ir sirds ritma traucējumi. Klasisks piemērs ir bijušais ASV prezidents Džordžs Bušs, kurš 10 gadu cīnījās ar sirdsdarbības traucējumiem, bet viņa ārstiem neienāca prātā, ka vainīgs vairogdziedzeris.
«Ja vairogdziedzeris strādā par ātru, klīniskā aina ir izteiktāka,» saka medicīnas sabiedrības ARS endokrinoloģe Natālija Fokina un skaidro: «Saslimšana nenotiek pēkšņi, tāpēc bieži pie ārsta pacienti nonāk novēloti, jo ir ļoti pacietīgi.»
Dr. Fokina kā vienu no izteiktiem, bieži sastopamiem simptomiem uzsver acu problēmas. «Ir sajūta, ka grauž, acis asaro, netīk skatīties uz spilgtu gaismu. Ap acīm ir tūska, spiedoša sajūta. Taču acu problēmas nav galvenais, par ko sūdzas pacienti. Drīzāk tas ir nespēks, nogurums, sirdsklauves miera stāvoklī un pie mazākās fiziskās slodzes, svara zudums. Acu graušana un asarošana sastopamas visai bieži, bet tūska ap acīm, acu izvirzīšanās uz āru, apgrūtinātas acu ābola kustības ir retāka parādība, toties gandrīz vienmēr norāda uz vairogdziedzera pataloģiju.»
Palēlināta vairogdziedzera darbība sastopama biežāk, bet tai nav tik izteiktu simptomu, tāpēc saslimšanu savlaicīgi grūti diagnosticēt, ja vien netiek veiktas rūpīgas analīzes.
Lai pārbaudītu hormonu līmeni un vairogdziedzera darbību, jānodod asinis no vēnas. Vairogdziedzera pārbaudi var nozīmēt ģimenes ārsts, taču ārstēšanu labāk uzsākt speciālista uzraudzībā. Vairogdziedzera speciālists ir endokrinologs. Ārstēšana notiek ar dažādiem speciālistu izrakstītiem recepšu medikamentiem.
Vairogdziedzera mezgli
Trešā vairogdziedzera problēma - tam var būt mezgli, kas veidojas neatkarīgi no vairogdziedzera funkcijas. Hormoni var būt normā, bet vairogdziedzeris kļūst traucējošs. Par to liecina vizuālas pārmaiņas - uz kakla veidojas tā kā valnītis, parādās bumbulītis, liekas, ka tas ir pilnīgāks. Bet tikpat labi vairogdziedzera mezgli var veidoties uz iekšpusi, un tad kļūst apgrūtināta elpošana, ir spiedoša sajūta kaklā.
Vairogdziedzera mezglu izmeklēšanā viena no galvenajām izmeklēšanas metodēm ir ultrasonogrāfija. Mezgliem var būt arī onkoloģisks risks, un tikai vairogdziedzera punkcijas biopsija var parādīt, vai tie ir labdabīgi un ar tiem var sadzīvot, vai ir ļaundabīga audzēja risks un mezglus nepieciešams izoperēt.
Riska grupas
Vairogdziedzera slimības netiek laikus diagnosticētas tāpēc, ka parastajās asins analīzēs netiek pārbaudīts hormonu līmenis. Daudzi simptomi ir nespecifiski (nogurums, miegainība), un cilvēki tos nereti saista ar novecošanos, kad vairogdziedzeris paliek slinkāks, lielu slodzi darbā, vitamīnu trūkumu. Pastiprināta vairogdziedzera darbība biežāk mēdz būt jauniem cilvēkiem. «Taču gadījumi ir tik individuāli,» uzsver dr. Fokina un iesaka pievērst uzmanību arī bērniem. Ja skolēnam pasliktinās atmiņa, viņš nespēj koncentrēt uzmanību, tad vajadzētu pārbaudīt vairogdziedzera hormonu līmeni.
«Vairogdziedzera slimības biežāk raksturīgas sievietēm,» stāsta dr. Fokina un uzsver: «Iedzimtībai var pievērst uzmanību, bet 100% pārmantojamības nav, varētu būt tikai nosliece pa sieviešu līniju. Grūtniecības laikā notiek fizioloģiska vairogdziedzera palielināšanās, jo tam ir jānodrošina ar hormoniem divi organismi. Kad sieviete paliek stāvoklī, noteikti jāpārbauda vairogdziedzera darbība, jo no tā ir atkarīga bērna fiziskā un intelektuālā attīstība.»
Jods un dzintara krelles
«Hiper- un hipo- vairogdziedzera funkciju traucējumos saules aktivitāti nevarētu vainot un tāpēc nevajadzētu bēgt no saules,» saka dr. Gailiša. Taču nenoliedz radiācijas sakarību ar vairogdziedzera mezgliem, jo viņas praksē bijuši pacienti, kas savā laikā piedalījušies Černobiļas seku likvidācijā.
Taču profilakse vairogdziedzera problēmām praktiski nav nekāda, jo ārējo vidi ietekmēt nav cilvēka spēkos.
«Pilnvērtīgs uzturs,» saka dr. Gailiša. Tik daudzviet pieminētajam jodam ir nozīme vairogdziedzera hormonu veidošanā. Lai uzturētu nepieciešamo joda koncentrāciju, cilvēka organismā katru dienu būtu jāuzņem 100-200 mikrogramu joda. Ja izteikti trūkst šī elementa, var rasties traucējumi. «Latvijā nesen atkal veikti pētījumi par to, vai jodu ar uzturu var uzņemt pietiekami. Izteikta joda deficīta nav,» nomierina Una Gailiša un piebilst: «Nav tādu datu, ka visiem nu tagad vajadzētu pastiprināti ēst produktus, kuros ir jods.» Drīzāk gan ir gadījumi, kad jods tiek pārdozēts, ko varētu provocēt daži medikamenti. «Visam jābūt ar mēru, tādās galējībās, kā lietot tikai jodēto sāli vai produktus, kas satur vairāk joda, nevajadzētu krist,» uzskata dr. Gailiša.
Tāpat arī ar jūras kāpostu, kas skaitās bagātīgs joda avots, iekļaušanu ēdienkartē katru dienu nevajadzētu aizrauties.
Par mītu, ka vairogdziedzera darbību regulē dzintara kreļļu nēsāšana, endokrinoloģēm ir ko teikt. «Ja man pacienti jautā, vai nēsāt dzintara krelles, es saku - ja piestāv un patīk, noteikti vajag nēsāt. Bet nav pētījumu, ka dzintara vai kādu citu akmeņu krelles dotu kādu efektu,» atjoko dr. Gailiša. Arī N. Fokina nav pieredzējusi, ka dzintara kreļļu nēsāšana mainītu analīžu rezultātus vai tādēļ pazustu mezgli vairogdziedzerī. «Ja tiek dzertas zāles, var valkāt, ko tik grib,» viņa saka.
Jo ātrāk problēmas tiek atklātas, jo vieglāk tās regulēt. «No vairogdziedzera hormoniem nav jābaidās. Cilvēks lieto to, kas viņam pietrūkst, nevis medikamentu, kas kaut ko ietekmētu. Pareizās devās lietotas šīs zāles ir nekaitīgas un ļoti efektīvas,» saka U. Gailiša.