Atšķirībā no sēdes Saeimā šā gada 14. februārī un rakstnieku tikšanās ar ministri KM maija sākumā (apspriest stratēģijas melnrakstu tajā tā arī neizdevās), kas uzsāka asu publisku polemiku starp Ž. Jaunzemi-Grendi un rakstniecības nozari, šoreiz jautājumi ministrei un replikas uz viņas teikto izpalika.
KM un literatūras nozares kopīgi sagatavotajā stratēģijā, kas kļūs par pamatu arī papildu finansējuma piesaistei šajā nozarē, atzīts, ka aptuveni trešdaļai pašvaldību bibliotēku šobrīd trūkst naudas jaunu grāmatu iepirkumam, ka ir ļoti zems bērnu lasītprasmes līmenis un motivācija lasīt, ka krīzes laikā literatūras un grāmatniecības nozare zaudējusi ļoti lielu daļu valsts atbalsta, kas nepieciešams pārāk mazā lasītāju skaita dēļ (bez valsts atbalsta grāmatas kā komercpreci izdot faktiski nav iespējams).
Stratēģijā norādīts, ka adekvātam grāmatu iepirkumam pašvaldību bibliotēkās šogad būtu nepieciešami 150 tūkstoši latu, bērnu lasīšanas veicināšanas programmai - 80 tūkstoši latu, atbalsts oriģinālliteratūras tapšanai, izdošanai, tulkošanai ārvalstu valodās un dalībai ārvalstu tirgos - 170 tūkstoši. Papildus stratēģijā ierosināts no 5% līdz 10% palielināt publiskā patapinājuma apmēru grāmatu autoriem (maksā par to, ka grāmatas bibliotēkā tiek ņemtas lasīšanai). «Es esmu apmierināta ar šo stratēģiju, jo tajā redzams, ko mēs gribam sasniegt,» sēdē sacīja kultūras ministre, piebilstot, ka par papildu finansējumu rakstniecībai esot «sāktas diskusijas valdībā».
Saeimas komisijas sēdē tika apspriesta arī iespēja izdot jaunu kultūras mediju, kas aptvertu norises Latvijas kultūrā kopumā, kam KM jau meklējot finansējuma iespējas. Paredzams, ka papildu finansējumu rakstniecības un citām kultūras nozarēm KM pieprasīs gaidāmo šāgada budžeta grozījumu ietvaros.
Stratēģijas darba grupā strādāja Starptautiskās rakstnieku un tulkotāju mājas valdes priekšsēdētāja Andra Konste, Latvijas Literatūras centra vadītājs Jānis Oga, Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Renāte Punka, LNB Bērnu literatūras centra direktore Silvija Tretjakova, pētniece, pedagoģe Maija Burima, rakstniece Nora Ikstena, dzejnieks Jānis Vādons, literatūrzinātniece, pedagoģe Lita Silova, Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas pārstāvis Artis Ērglis, KM Nozaru politikas nodaļas pārstāve Līga Buševica.