Darbavietās allaž viena no komunikācijas sastāvdaļām ir bijusi domstarpību, strīdu un konfliktu risināšana. Tomēr mēdz būt spontāni, apzināti vai neapzināti uzsākti konflikti, kurus laicīgi neatrisinot, veidojas mobings vai bosings.
Konfliktus katrs cilvēks uztver citādi, balstoties uz līdzšinējo labvēlīgo un nelabvēlīgo dzīves pieredzi, kas nodrošina ātrāku vai lēnāku mobinga augsnes veicināšanu vai izbeigšanu. Mobings nozīmē uzbrukšanu - emocionālu vardarbību - cilvēkam kā personībai vai profesionālim. Uzbrukšana sākotnēji var būt spontāna un neapzināta, tomēr ātri kļūst par apzinātu instrumentu neveselīgā komunikācijas sistēmā. Mobinga situācijā tiek veikta virkne ļaunprātīgu, neētisku rīcību pret kolēģi, kura tiek orientēta uz otra psiholoģisko robežu un personības graušanu.
Bosinga situācijā ir līdzīgi, bet pašapliecināšanos uz otra rēķina, varas apliecināšanu veic vadītājs - viens vai ar citu darbinieku palīdzību. Bosings ir vadītāja stagnācija kā uzņēmuma komunikācijas patoloģija, kas balstās uz personību ar neveselīgu psihi, saplūstot personīgajai un objektīvajai realitātei.
Sistēmiskās iekārtas, likumu un profesionālās dzīves attīstības vēsturisko pamatu dēļ Latvijā cilvēkiem grūti pamatot un pierādīt mobinga un bosinga eksistenci darbavietā. Tajā pašā laikā - ja citu valstu uzņēmumos mēģina pierādīt, ka mobinga vai bosinga nav, situācijas var beigties ar milzīgiem tiesu darbiem un izdevumiem.
Slēptais mobings izpaužas šādi - pārstāj sveicināties, neinformē par svarīgām tēmām, neaicina un nebrīdina par sapulcēm, izturas tā, it kā kolēģa nemaz nebūtu. Verbālais mobings - vārdiski pazemo, iebiedē, apvaino, paaugstina balsi, kliedz bez iemesla un tamlīdzīgi. Savukārt fiziskais mobings ir saistīts ar spēka pielietošanu - papīru mešanu, grūstīšanos, nevērīgu izturēšanos pret cilvēka lietām.
Bosingu rada neveselīgs uzņēmuma iekšējais emocionālais klimats un biežas, regulāras pārstrukturēšanās. Bosinga izpausmes: neizpildāma uzdevuma uzdošana, aprunāšana, pazemošana, kliegšana, bezjēdzīgu pienākumu uzdošana, mutisku draudu izteikšana, pastiprināta novērošana, panākumu neievērošana, atalgojuma vai prēmijas neizmaksāšana kopā ar citiem kolēģiem, savukārt fiziskā bosinga izmantošana - spēka pielietošana pret otru cilvēku.
Mobinga situācijās ir vieglāk normalizēt situāciju. Noteikti palīdzēs neiesaistīšanās konfliktos, balss nepaaugstināšana, sabiedrotā atrašana, lai gūtu informāciju. Tādā veidā būs iespēja kontrolēt notiekošo.
Ja paši problēmsituācijās iesaistītie cilvēki nevar rast risinājumu, vērts meklēt palīdzību pie konfliktu risināšanas profesionāļiem.
*Mag. Psych., SIA Komercizglītības centrs pasniedzēja