Izceļotāju skaits no Latvijas īpaši uz Eiropas Savienības dalībvalstīm turpina pieaugt, liecina arī Ārlietu ministrijas (ĀM) dati. Ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvo vairāk nekā 370 000 Latvijas valstspiederīgo, no tiem vairāk nekā 200 000 no Latvijas izbraukuši pēdējo desmit gadu laikā. Atbalstu tautiešiem, kuri vēlas atgriezties Latvijā, plānots sniegt saskaņā ar Ekonomikas ministrijas (EM) vadībā izstrādāto un 2013. gada 30. jūlijā valdībā pieņemto reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu 2013.-2016. gadam. Diena jau vēstīja, ka plāns pērnā gada janvārī «Ministru kabineta sēdē tika pieņemts bez lielām diskusijām». Tagad, EM «iedarbināts», plāns reāli funkcionē jau pusgadu.
Plāns nesauc mājās
Kā Diena jau rakstīja, reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna mērķis ir sniegt koordinētu informatīvo atbalstu tiem tautiešiem, kuri pieņēmušu lēmumu atgriezties Latvijā. Dienas aptaujātie eksperti norāda, ka reemigrācijas plāna mērķis nav saukt mājās aizbraucējus, bet palīdzēt atgriezties dzimtenē tiem, kuri šādu lēmumu jau pieņēmuši. «Nevaram sagaidīt, ka reemigrācijas plāna ietvaros atbraucēju skaits būs daudzi tūkstoši. Turklāt mēs nekad arī neuzzināsim, cik daudzi no tiem, kuri pērn atgriezās Latvijā, to darīja reemigrācijas plāna iespaidā,» norāda I. Mežs.
Turklāt, pat ja nav taustāma rezultāta, ir pašsaprotams fakts, ka valstij jācenšas nodrošināt savu pilsoņu atgriešanos, turpina demogrāfs.
Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone norāda, lai nodrošinātu tautiešu atgriešanos, galvenie faktori ir iespēja Latvijā atrast darbu un atalgojuma lielums. «Plāns nav izstrādāts, lai mazinātu bezdarbu vai palielinātu vidējās algas līmeni, kas ir galvenie priekšnoteikumi emigrējošo iedzīvotāju «atgriešanai» Latvijā. Plāns paredzēts, lai uzsāktu dialogu ar ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas iedzīvotājiem un palīdzētu integrēties, atgriežoties Latvijā.»
Kā noturēt latviešus Latvijā? L. Menģelsone uzskata, ka «nespējam nodrošināt pilnīgu nodarbinātību Latvijā esošajiem darba meklētājiem, par ko liecina bezdarba līmenis, kas, pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem, 2013. gada 30. novembrī bija 9,3%. Arī sociālās garantijas un sociālie labumi, ko saņem Latvijas iedzīvotāji, kuri emigrējuši uz ārzemēm, ir labākā līmenī, nekā mūsu valstī pašlaik spējam piedāvāt. Līdz ar to nepieciešams celt labklājības līmeni valstī un jāattīsta uzņēmējdarbība, kas nodrošinās jaunas darba vietas.»
Demogrāfs Ilmārs Mežs domā, ka apturēt izbraucējus «ir neiespējamā misija». Viņš rosina mainīt ģimenes politiku, piedāvājot labākas sociālās garantijas ģimenēm ar bērniem, un domāt par to, kā «paturēt Latvijā vai arī pierunāt atgriezties tos jauniešus, kuri studē, piedāvājot, piemēram, studiju kredīta dzēšanu».
Interese ir
NVA Darba tirgus nodaļas vadītāja Kristīne Pudāne stāsta, ka plāna ietvaros būtiski uzlabots NVA vakanču portāls, kur šobrīd apskatāmas ne tikai uzņēmumu pieteiktās vakances, bet arī visas valsts pārvaldē pieejamās darba vietas, un obligāts nosacījums darba devējiem ir norādīt arī algu apmēru. Spriežot pēc NVA mājaslapas un portāla apmeklējuma IP adresēm, par aptuveni 30% pieaugusi ārvalstīs dzīvojošo interese, kas saistīta ar iespējām strādāt Latvijā, stāsta NV pārstāve.
«Esam sākuši aktīvi piedalīties arī starptautiskajos vakanču gadatirgos tur, kur ir cieša sadarbība ar Latvijas diasporām,» stāsta K. Pudāne un norāda, ka arvien vairāk ir tautiešu, kas interesējas par iespēju atgriezties, un NVA konsultanti gan rakstiski, gan telefoniski daudz vairāk nekā pirms dažiem gadiem informējot par visu, kas saistīts ne tikai ar vakancēm un darba algu, bet arī ar dzīves apstākļiem Latvijā.
Pieprasa valodas
K. Pudāne atklāj, ka patlaban Latvijā ir pieprasītas skandināvu valodu zināšanas, un uzņēmumi labprāt aicinot tos latviešus, kuri šīs valodas apguvuši, strādāt Latvijā.
Piemēram, Statoil Fuel& Retail Business Centre, kas 2012. gada janvārī tika atvērts Rīgā un nodrošina finanšu, grāmatvedības un personālvadības pakalpojumus astoņās valstīs - Dānijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā un Krievijā, sadarbojoties ar Latvijas vēstniecībām, organizēja seminārus Oslo, Stokholmā un Kopenhāgenā, Gēteborgā, Bergenā un Midelfartā ar mērķi meklēt latviešus, kuri vēlētos atgriezties darbā Latvijā. «Katru no tām apmeklēja vidēji 20 interesentu no Latvijas, un kopumā šobrīd darbu Rīgā uzsākuši jau vairāk nekā desmit cilvēku, kas atgriezušies no ārvalstīm,» stāsta Ieva Orinska, Statoil Fuel&Retail Biznesa centra Personāla departamenta vadītāja.
Tāpat reemigrācijas plāna ietvaros, lai veicinātu ārvalstīs dzīvojošo tautiešu pieteikšanos darbam valsts pārvaldē, Valsts kanceleja un EM vērsušās valsts pārvaldes iestādēs, darba intervijas ar amatu pretendentiem aicinot nodrošināt arī attālināti, izmantojot, piemēram, Skype, atklāj EM padomniece Ilona Platonova.
Rezultāti būšot
Sabiedriskās politikas centra Providus direktore Dace Akule norāda, ka reemigrācijas plāna rezultātus nevar gaidīt uzreiz, jo lielākā daļa no šī plāna pasākumiem prasot papildu līdzekļus. Pērn pasākumi īstenoti valsts budžeta ietvaros, bet lielai daļai ieceru nepieciešams arī papildu finansējums. Kopumā 2014. gadā papildus plānotajiem 760 000 latu, kas tiktu novirzīti diasporas organizācijām, bērnu nometnēm un viņu latviešu valodas apguvei, nākamā gada budžetā papildus piešķirti 140 000 latu.
Iekšlietu ministrijas darba kārtībā jau tuvākajā laikā jābūt plānam izstrādāt Repatriācijas likuma grozījumus, paplašinot to personu loku, kuri varēs pretendēt uz repatrianta statusu, kas nodrošina lielāku sociālo atbalstu, turklāt tam nevajag papildu finansējumu, norāda I. Platonova.