Daļēji šo ministriju vajadzības ir atrisinātas, skaidroja J. Plūme. Pedagogu darba samaksas reformai papildus nākamgad paredzēti 27 miljoni eiro. IZM iekšējos resursos solījusi atrast 15 miljonus, bet par vēl nepieciešamajiem četriem miljoniem skaidrības nav. Pārskatot ministriju bāzes izdevumus, papildus tika atrasts ap 60 miljoniem eiro, kurus daļēji varēs izmantot ministriju iniciatīvām. Veselības reformas īstenošanai ir saņemta Eiropas Komisijas atļauja atkāpties no Latvijai noteiktā vidēja termiņa mērķa par 0,1% no iekšzemes kopprodukta. Tas nākamajā gadā dod iespēju izmantot veselības reformas īstenošanai 34,3 miljonus eiro. Tādas atkāpes ir iespējamas, ja tiek veiktas strukturālās reformas ar pozitīvu ilgtermiņa ietekmi uz izaugsmi, paskaidroja FM departamenta direktore Inta Vasaraudze.
Ierobežos atvieglojumus
Valdība nav plānojusi veikt būtiskas izmaiņas nodokļu politikā, taču ir paredzamas diskusijas par solidaritātes nodokli, kā arī tiks izvērtēta iespēja ierobežot atsevišķus nodokļu atvieglojumus, informēja FM valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins. Pārskatot solidaritātes nodokli, to varētu integrēt citos nodokļos, bet par to vēl būs diskusija. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir lūgta sagatavot priekšlikumu par dabas resursu nodokļa likmju pārskatīšanu. Satiksmes ministrija piedāvā atcelt automašīnas reģistrācijas nodokli, palielinot tās ekspluatācijas nodokli.
Diskusijai par solidaritātes nodokli sekos līdzi arī uzņēmēji, sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis. Viņš vērsa uzmanību, ka uz uzņēmēju konkurētspēju var atsaukties strauja minimālās algas celšana. Tam piekrīt arī FM pārstāve I. Vasaraudze, kura piedāvā minimālo algu pakāpeniski palielināt par 10 eiro, kas ļautu mazināt nevienlīdzību, taču straujāka tās celšana var apsteigt produktivitātes kāpumu un apdraudēt darba vietas reģionos un atsevišķās nozarēs. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers sliecas piekrist ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (Vienotība), kurš piedāvājis minimālo algu celt par 20 eiro. M. Bičevskis vēl atgādināja, ka no 2021. gada būs ierobežots Eiropas Savienības finansējums un «mēs kā teritorija varam kļūt maksātnespējīga, ja strauji nepalielināsies iekasēto nodokļu apjoms un investīcijas, kam viens no priekšnoteikumiem ir tiesiska un investīcijām labvēlīga vide».
Neskaidrās epidēmijas
FM iepazīstināja arī ar makroekonomisko rādītāju prognozēm. Nākamajā gadā ir paredzama strauja speciālā budžeta izdevumu palielināšanās. I. Vasaraudze uzsvēra, ka runa ir par bezdarbnieku pabalsta un slimības pabalstu pieaugumu, ko rada gan saņēmēju skaita, gan pabalstu apjoma palielināšanās. Taču tas neattiecas uz slima bērna, bet gan vispārējās saslimšanas pabalstiem. Šādu situāciju izraisījis arī tas, ka no 2015. gada ir atcelti pabalstu apmēra ierobežojumi. Palielinot pensionēšanās vecumu, pieaug arī vecāka gadagājuma strādājošo skaits, bet šī sabiedrības daļa vairāk slimo. Mārtiņam Bondaram (LRA) gan nebija saprotams, kāpēc, samazinoties iedzīvotāju skaitam, tiek plānots slimojošo skaita pieaugums. I. Vasaraudze aicināja ar šo jautājumu vērsties pie Veselības ministrijas. Tās parlamentārais sekretārs Jānis Trupovnieks (ZZS) atsaucās uz ekonomikas stagnāciju un arī uz pensionēšanās vecuma palielināšanu.
Imants Parādnieks (NA) uzskata, ka ir iespējams kontrolēt darba nespējas lapu izsniegšanas pamatotību. Kad sākoties darbinieku rotācijas Valsts ieņēmumu dienestā vai kādā citā valsts pārvaldes iestādē, «sākas arī veģetatīvās distonijas vai kādas citas kaites epidēmija», sacīja I. Parādnieks. Viņaprāt, tā ir valsts krāpšana un bezjēdzīga valsts naudas izmešana. Taču par to esot jādomā nevis FM, bet Veselības ministrijai. Komisijas deputāti tik savlaicīgi iepazinās ar 2017. gada budžeta projekta situāciju pēc Saskaņas deputāta Igora Pimenova iniciatīvas. Viņa ierosinājumam pārdalīt citu nozaru finansējumu par labu veselībai, tajā skaitā paņemot naudu arī no 320 miljoniem, kas paredzēti autoceļu sakārtošanai, FM atbalsta nebija. Budžeta projektu plānots iesniegt Saeimā oktobra vidū.