Nacionālās apvienības viedoklis ir, ka ir jāsamazina PVN pārtikai, bet nevis par 1%, bet būtiski - par 10%. Par piemēru ņēmām Vāciju, kur PVN pamatlikme ir 19%, bet atsevišķām pārtikas produktu kategorijām PVN ir 7%. Man ir 15 gadu personīga sadarbības pieredze ar Vāciju, esmu tur dzīvojis. Manuprāt, tas ir labs piemērs, kā Vācijā tiek atbalstīti vietējie pārtikas ražotāji. Tas ir mīts, ka, samazinot PVN likmi, nebūs atbalsta ražotājiem. Varu parādīt Finanšu ministrijai pētījumu, kurā Vācijas pārtikas ražotāji precīzi aprēķinājuši, kādu pienesumu ir devusi tieši samazinātā PVN likme pārtikas produktu grupām, kas ir tikai 7%.
Premjers uzskata, ka PVN samazināšana pārtikai radītu pārāk graujošu fiskālo efektu.
Mēs partijā esam to pētījuši un analizējuši - šis fiskālais efekts būtu tieši tāds pats kā 1% samazinājums visām precēm, protams, nav runas par absolūti visu pārtiku, bet atsevišķām preču grupām. Arī Vācijā ir izstrādāts precīzs preču saraksts, uz kurām attiecas samazinātā PVN likme, piemēram, samazinātā PVN likme tur neattiecas uz dzērieniem. Domāju, mums nevajag izgudrot velosipēdu, bet ņemt labus piemērus no spēcīgām valstīm un pēc viņu pieredzes ieviest kaut ko līdzīgu arī Latvijā. Šajā brīdī PVN varētu mazināt tieši pārtikai, jo tas visvairāk palīdzētu cilvēkiem, kuri ir mazturīgāki. Nāku no Ziemeļvidzemes, no laukiem un zinu, kāda tur ir situācija - laukos cilvēkam katrs santīms ir svarīgs.
Premjers motivē PVN samazināšanu par 1% ar vajadzību izpildīt Māstrihtas kritēriju inflācijas ziņā. Vai arī jūsu priekšlikums ietekmētu inflāciju?
Domāju, ka, protams, vai mēs samazinām niecīgi visām precēm vai būtiski svarīgākajām pārtikas precēm, efekts uz inflāciju ir tāds pats. Arī mūsu priekšlikums palīdzētu izpildīt Māstrihtas kritēriju un būtu šajā ziņā analoģisks tam, ko piedāvā premjers.
Kā jūs komentētu valdības priekšlikumu samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli par 1%?
Atbalstu. Protams, nodokļu slogs darbaspēkam ir ārkārtīgi liels. Vācijā nodokļu slogs, ko darba devējs un darba ņēmējs samaksā papildus neto algai, ir 48%, bet Latvijā pie 380 latiem neto algas tie ir 80%. Latvijā nodokļi tātad ir gandrīz dubulti algai, un ir jautājums, kādā veidā mūsu ražotāji var konkurēt.
Vai tādā gadījumā 1% ienākuma nodokļa samazinājums nav piliens jūrā?
Piekrītu, tas ir gaužām maz. Ja mēs rēķinām bruto algu 500 latu, tas nozīmē četrus latus. Neapšaubāmi, ir jāveido daudz lielāks nodokļu samazinājums. Bet skaidrs, ka Latvijas budžets to patlaban nevar atļauties. Tomēr, kādā veidā atbalstīt apstrādes sektoru, rūpniecību, - tur atkal nevajag izgudrot velosipēdu, pasaulē viss ir izgudrots. Vācijā apstrādes rūpniecībai ir veltīts speciāls likums, kas attiecas uz Austrumvācijas teritoriju. Šis likums precīzi definē, ar kādiem instrumentiem valsts var sekmēt apstrādes rūpniecību.
Kāda būs jūsu partijas pozīcija, kad valdība iesniegs šos priekšlikumus, vai tos atbalstīsiet?
Mēs vēl tiekamies ar finanšu ministru un diskutēsim par labāko risinājumu, lai atrastu konsensu. Manuprāt, budžets pildās stabili, un arī darbaspēka nodokļu samazinājums būs, iespējams, lielāks nekā par 1%. Šobrīd nav pamata baidīt uzņēmējus, ka viss ir slikti un ka Eiropā būs krīze, un būs vēl sliktāk. Šāda informācija medijos visu laiku nonāk no amatpersonām - ka Eiropā ir recesija, eksports zudīs. Iedomājieties, ja jūsu darbavietā vadītājs nāktu katru dienu uz darbu un stāstītu, ka viss ir slikti! Vajag vairāk pozitīvas informācijas. Mans uzskats kā eksportētājam ir, ka mēs esam samērā konkurētspējīgi, jo par tādu cenu, kā saražojam mēs, diez vai spēs saražot daudzi. Nozares ministrijai vajadzētu domāt par konkrētiem pasākumiem, kas sekmētu mazo un vidējo uzņēmēju darbību tieši apstrādes rūpniecībā. Iespējams, vajag ieviest tādu pašu nodokļu likmi, kāda ir mikrouzņēmumiem, kuri maksā 9%, attiecībā uz apstrādes rūpniecību. Esmu runājis ar kolēģiem darba devējiem, viņi zina to atalgojuma līmeni, kuru sasniedzot cilvēki atgriežas atpakaļ, - ja darba devējs var maksāt vismaz 500-550 latu uz rokas, cilvēki jau sāk atgriezties no ārzemēm. Tas ir jāsasniedz, jo esmu kategoriski pret darbaspēka ievešanu.