Valdības apstiprinātais konkursa nolikums paredz izmaiņas gan KNAB priekšnieka izraudzīšanās procedūrā, gan kritērijos. Izraugoties iepriekšējo KNAB priekšnieku Normundu Vilnīti, process bija salīdzinoši necaurspīdīgs, jo būtiska kandidātu sijāšanas daļa notika slēpti no sabiedrības acīm - Ministru kabinetā un Nacionālās drošības padomē. Šoreiz lielākā atbildība ir uzlikta uz profesionāļu komisijas pleciem. Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes vadītajā komisijā nebūs neviena politiķa, tikai Augstākās tiesas, Ģenerālprokuratūras, Drošības policijas un Satversmes aizsardzības biroja amatpersonas, turklāt novērotāju statusā komisijas sēdēs varēs piedalīties korupcijas novēršanas jomā darbojošos nevalstisko organizāciju pārstāvji. Komisijai divās vērtēšanas kārtās būs jāizraugās labākais no pretendentiem, ko virzīt apstiprināšanai valdībā (ja valdības lēmums būs pozitīvs, par to vēl būs jābalso Saeimai), kā arī jāinformē premjers par kandidātiem, kas ir nākamie labākie pēc punktu skaita.
Pretendentiem uz KNAB šefa krēslu arī izvirzīti konkrētāki kritēriji, piemēram, vismaz triju gadu pieredze vadošā amatā valsts pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā, noteikts arī skaidrs svešvalodu zināšanu līmenis. Paredzēts arī, ka augstākā juridiskā izglītība būs priekšrocība. Starp kritērijiem gan neiekļuva prasība pēc pieredzes operatīvajā darbā, ko iepriekš ieteica gan ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, gan bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers, kā arī eksprezidenta rosinājums, ka par KNAB priekšnieku var kļūt persona, kura vismaz 10 gadus nostrādājusi kādā juridiskā specialitātē. Saeimas komisijā esot secināts, ka tad kritērijiem atbilstu ļoti šaurs pretendentu loks un nekvalificētos, piemēram, prokurori un tiesneši. Šajā gadījumā konkursā var pretendēt visi augsta līmeņa tiesu sistēmas un tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, stāsta K. Pētermanis.
Jaunā procedūra mazinot «brutālas patvaļas iespējas» KNAB priekšnieka iecelšanā, vērtē korupcijas pētnieks Valts Kalniņš. Tomēr, lai gan KNAB priekšnieka atlase šoreiz būs caurspīdīgāka un lielāka loma šajā procesā paredzēta profesionāļiem, tas pilnībā neizslēdz iespēju, ka varētu iecelt kādu «KNAB apkarotāju». Nav iespējams noteikt tādus kritērijus, kas garantētu, ka netiek iecelts politiski angažēts vai strādāt nespējīgs priekšnieks, izriet no V. Kalniņa teiktā. «Visi procesi, kuros ir politiskās lemšanas elementi, ir ar zināmu nenoteiktību,» viņš norāda. Tā ir arī šajā gadījumā - pēc V. Kalniņa teiktā, šis ir «profesionāli politisks» jeb hibrīdveida process, jo gala lēmums vienalga būs jāpieņem Saeimai. Ņemot vērā, ka pieteikumu iesniegšana noslēgsies 19. septembrī un pēc tam vēl notiks kandidātu vērtēšana, par jauno KNAB šefu varētu lemt nākamā Saeima. K. Pētermanis uzskata, ka KNAB likumā būtu jānosaka skaidra Saeimas un valdības rīcība profesionāļu komisijas izvirzītā kandidāta noraidīšanas gadījumā, proti, atteikumam jābūt pamatotam.
Tāpat esot jābūt skaidrai procedūrai, kas notiek, ja Saeima noraida komisijas izvirzīto kandidātu. «Vai tad komisijai jāvirza otrais, trešais un tā līdz pat sešpadsmitajam, kurš būs tas vēlamais kandidāts?» retoriski vaicā K. Pētermanis, tā pamatojot, ka komisijai jādod tiesības rīkot jaunu konkursu, ja visi labākie kandidāti ir izbrāķēti.