Minētā dabasgāzes transportēšanas metode tiek izmantota faktiski tikai gāzes eksportam un importam, tāpēc augošie apjomi liecina par aizvien būtiskākām izmaiņām pasaules mēroga energoresursu tirgū.
Pieļauj cenu karu
Ņemot vērā LNG industrijas pieaugumu, bieži tiek pieminēts jautājums par iespējamajām izmaiņām šā brīža gāzes cenu noteikšanas mehānismā. Lai arī lielākā daļa kontraktu par LNG piegādēm joprojām tiek slēgti, balstoties uz naftas cenu un paredz pozīciju «ņemiet un maksājiet», tomēr 2011. gadā 62 miljoni tonnu LNG (vairāk nekā ceturtā daļa visa apjoma jeb par 32% vairāk nekā gadu iepriekš) tika piegādāts, balstoties uz biržas cenām. Gandrīz visi darījumi par biržas cenām notika tā dēvētajā Atlantijas baseinā, un eksperti uzskata, ka gaidāmā ASV un Kanādas iziešana LNG tirgū, visticamāk, novedīs pie situācijas, kad lielākā daļa LNG tiks tirgota par biržas cenām.
Atklāts gan paliek jautājums par šo cenu līmeni. Kā vēsta britu laikraksts The Telegraph, lielākā daļa analītiķu, tajā skaitā arī Moody's un Goldman Sachs pārstāvji, prognozē biržas cenu kāpumu līdz 5-6 ASV dolāriem (Ls 2,7-3,3) par miljonu Britu termālo vienību (tas nozīmē - nedaudz vairāk nekā 200 ASV dolāru (aptuveni Ls 110) par 1000 m3) tuvākajos gados. Tiek arī prognozēts, ka biržas cenas, pat apvienotas ar transportēšanas izdevumiem, tomēr būs zemākas nekā naftai piesaistītās, tradicionālās gāzes cenas. Līdz ar to gaidāms gāzes cenu karš, kurš būs nopietns un ilgs, bet iespējamā uzvarētāja noteikšana šobrīd nešķiet reāla.
Dārgs process
Dabasgāzes sašķidrināšana ir samērā dārgs process, jo to vispirms nepieciešams attīrīt no piemaisījumiem, bet pēc tam vairākos posmos saspiest un atdzesēt. (Gāzes sašķidrināšanai parasti nepieciešama enerģija, kas ir līdzvērtīga ceturtajai daļai no sašķidrināmās gāzes energoresursa, lai gan izstrādāta arī par 50% mazāk energoietilpīga metode.) Tāpat LNG uzglabāšanai un transportēšanai nepieciešamas īpašas kriocisternas.
Vienlaikus gāzes sašķidrināšana ļauj 600 reižu samazināt tās apjomu. Ir pieņemts uzskatīt, ka tonna LNG aizņem 2,2 m3, lai gan patiesībā svara un tilpuma attiecības svārstās robežās no 0,41 līdz 0,5 kg litrā, bet pēc atšķidrināšanas līdzinās nedaudz vairāk nekā 1315 m3 gāzes, kaut gan arī šeit pastāv atšķirības. Līdz ar to, ja izmaksas tika uzskatītas par galveno iemeslu, kādēļ LNG tirgus iepriekšējās desmitgadēs attīstījies diezgan lēni, ievērojamais apjomu samazinājums, kā rezultātā iespējams pa jūras ceļiem transportēt lielu daudzumu gāzes, šobrīd novedis pie ievērojama nozares uzplaukuma.
Jāpiebilst, ka sašķidrināta dabasgāze nav tas pats, kas tā dēvētā sašķidrinātā naftas gāze jeb LPG (liquefied petroleum gas - angļu val.). Pēdējā, kas, iepildīta balonos ar uzrakstu «Propāns - butāns», atradās arī daudzās Latvijas virtuvēs, tiek iegūta kā naftas pārstrādes un tradicionālās dabasgāzes ieguves blakusprodukts un sašķidrināta vienkāršas saspiešanas rezultātā. (2012. gadā LPG ieguve pasaulē kopumā sasniedza 270 miljonus tonnu.) Tikmēr dabasgāzes sastāvā esošo metānu un arī etānu iespējams sašķidrināt, vienīgi apvienojot saspiešanu un atdzesēšanu.
Tieši tāpat nav liekama vienlīdzības zīme starp LNG un saspiestu dabasgāzi jeb CNG (compressed natural gas - angļu val.). Šajā gadījumā dabasgāze tiek saspiesta līdz nedaudz mazāk nekā 1% no apjoma un uzglabāta zem spiediena.
Katram variantam ir savas priekšrocības un trūkumi - LNG gadījumā augsta drošības pakāpe un globāla eksporta iespējas pret samērā lielajām izmaksām.
Apjomi turpina pieaugt
Autoritatīvā, kopš 1931. gada pastāvošā un Norvēģijas galvaspilsētā Oslo bāzētā Starptautiskā gāzes savienība IGU (International Gas Union) apvieno 82 pasaules valstu gāzes nozares asociācijas un nacionālos uzņēmumus. IGU pārskats World LNG Report rāda, ka starptautiskās tirdzniecības ar LNG apjoms 2011. gadā palielinājās par 8%, salīdzinot ar gadu iepriekš, un sasniedza 241,5 miljonus tonnu jeb nepilnus 320 miljardus m3. Lielākā LNG eksportētāja, aizņemot gandrīz trešdaļu tirgus (31%), bija Katara ar 75,5 miljoniem tonnu LNG. Jāpiebilst, ka 2012. gadā Kataras LNG eksports sasniedza 77 miljonus.
Savukārt lielākā LNG importētāja 2011. gadā tradicionāli bija Japāna, kura Fukušimas AES avārijas rezultātā palielināja importa apjomus līdz 78,8 miljoniem tonnu.
Kopumā 2011. gada beigās pasaulē bija 18 valstis, kurās atradās LNG sašķidrināšanas un tātad arī eksporta termināļi, bet pērn šo sarakstu papildināja arī Angola. (IGU gada ziņojumi parasti tiek publicēti nākamā gada jūnijā, tādēļ pilns 2012. gada datu apkopojums vēl nav pieejams.)
Savukārt atšķidrināšanas termināļi atradās vismaz 27 pasaules valstīs, un zīmīgi, ka četrās no tām - Norvēģijā, Nīderlandē, Zviedrijā un Taizemē - jau sākuši darboties šo valstu pirmie atšķidrināšanas (regazifikācijas) termināļi. (2011. gadā pasaulē tika uzbūvēti 15 jauni šāda veida termināļi.)