To uzsvēra vairāki eksperti un politiķi Juridiskās komisijas sēdē, kurā deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus Satversmē. Parlamenta plenārsēdē projektu 1. lasījumā plānots skatīt 20. martā, bet priekšlikumu iesniegšanai atvēlēt laiku līdz aprīļa otrajai pusei, kad beigsies deputātu Lieldienu brīvdienas.
Grozījumi Satversmē paredz tās papildināšanu ar preambulu, kas nosaka Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un izveidošanas mērķi, kā arī paredz garantēt latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem. Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība) sēdē sacīja, ka tagad, kad ir mēģinājumi apšaubīt Latvijas nācijas vēlmi pēc savas valsts, jauns Satversmes ievads «ir vitāli nepieciešams».
Satversmes preambulas projektu E. Levits piedāvāja apspriešanai jau pērnajā rudenī, kad viņš vēl vadīja Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisiju, no kuras Valsts prezidents Andris Bērziņš tagad atteicies. Ideja par Satversmes preambulas nepieciešamību dzima pirms pāris gadiem, kad tika ierosināts referendums par otras valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai. «Nevienam nevarētu būt aizvainojoši dzīvot latviskā Latvijā,» uzskata E. Levits, pēc kura domām katrs var šo identitāti apgūt. Komisijām nodotajā preambulas projektā ir teikts, ka latviešu valoda ir demokrātiskās līdzdalības un sabiedrības saliedētības pamats. «Lai sabiedrība justos vienota, tas ir iespējams tikai uz valodas pamata,» skaidroja E. Levits. Jaunums ir ieteikums Satversmē paredzēt, ka ikkatrs pēc savām spējām rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu.
Koalīcijas partijas ar saviem parakstiem ir apstiprinājušas apņemšanos vēl šīs Saeimas laikā veikt šīs izmaiņas pamatlikumā - ja tas izdosies, tas būs vēsturisks notikums, atzina Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK frakcijas vadītājs Raivis Dzintars. Opozīcijā esošā Saskaņas centra (SC) atbalsta grozījumiem Satversmē nebūs, par ko liecināja arī frakcijas vadītāja vietnieka Valērija Agešina komisijas sēdē sacītais. Savu runu SC pārstāvis sāka tieši ar šaubām, vai ir pareizi «92 gadus vecam dokumentam pievienot jaunu dokumentu». Viņš arī norādīja, ka Satversmes tēvi runājuši par Latvijas tautu, atzīstot tās daudznacionālo raksturu. Tāpēc šāda preambula varot «šķelt sabiedrību un apdraudēt valsts iekšējo drošību».