Iespējams, tas ir tikai Kaiser Chiefs tūliņ gaidāmā uznāciena gaidās, bet brīdī, kad Bērnības milicijas līderis Juris Simanovičs paņem basģitāru, šķiet, ka viņš sāk improvizēt par vakara galveno varoņu debijas albuma Employment dziesmas Modern Way tēmu.
Saņemot pirmo ziņu par Kaiser Chiefs gaidāmo koncertu jaunajā Palladium Rīga koncertzālē, bija līdzīga sajūta kā pirms pāris gadu desmitiem, kad pie mums sāka braukt pirmās Rietumu zvaigznes. Sākumā tādas pavecākas, atstājot cerību, ka nu jau esam normāla Eiropas valsts, kur gan jau brauks arī aktuālas grupas, tomēr mūsu iebarošana ar lielajiem populārās mūzikas klasiķiem ieilga. Arī Depeche Mode un Placebo uz šejieni atbrauca tikai tad, kad fani jau bija paspējuši viņus redzēt citur. Laiks, protams, iet, un arī Kaiser Chiefs slavas starta šāviens atskanēja pirms sešiem gadiem, bet viņi joprojām ir pietiekami jauni un aktuāli. Tieši ar vienu no saviem pirmajiem hitiem Every Day I Love You Less And Less viņi deva pirmo Rīgas koncerta bliezienu, kad bija izskanējis intro - ārkārtīgi skaists instrumentāls skaņdarbs psihedēliskā ārtroka manierē no viņu jaunā albuma, kuru steidzīgāki klausītāji nemaz nav dzirdējuši, jo tas ir apslēpts un ieskanas aptuveni pēc 10 minūšu ilga klusuma pašās beigās. Intereses pilni par pirmoreiz apmeklētās zemes publiku un tās reakciju, gatavi parādīt dzīvo šovu un atraktīvi plosīties, ar plašu vērienu plivinot pa gaisu mikrofona statīvu, un pēc koncerta spēku izsīkumā kaut krist, jo līdz nākamajam vakaram Igaunijā vēl paspēs atgūties, - tādus Kaiser Chiefs ar viņu solistu Rikiju Vilsonu priekšgalā mēs gaidījām un arī ieraudzījām. Visticamāk, pašiem to neapzinoties, šie pieci Līdsas mūziķi ir atraduši īsto ceļu uz klausītāju sirdīm. Tas visiem it kā ir labi zināms, gluži tāpat kā pareizs otas turēšanas vai ģitāras skaņojuma veids, bet ne visi prot uz tā noturēties, nekļūstot par apsmieklu. «Ruby, ruby, ruby, ruby» un «Na-na-na-naa» uzkarsē asinis tāpat kā Queen sporta himnas We Will Rock You bungu ievads, arī manā mīļākajā Kaiser Chiefs dziesmā I Predict A Riot, kas koncertā tiek izšauta jau uz beigām, ieskanas «ā-ā-ā-la-la-la-la-lā-lā», un tad Vilsons jau vērtējoši veras publikā, saprotot, ka «nu tā paņemta».
Kaiser Chiefs ir caurcaurēm anglisks no matu galiņiem līdz papēžiem. Grupas nosaukums aizgūts no futbola kluba, arī viņu krekliņi atgādina drīzāk futbola kluba, nevis mūzikas grupas suvenīrus, tāpēc arī ārdīšanās, līdz sviedri plūst aumaļām, drīzāk ir sportiska, nevis panciska, kā tā nereti tikusi raksturota. Toties nepārprotamās atsauces uz britu roka klasiku, kas pat mūzikas gardēžiem viņu hitus liek uzskatīt nevis par «lipīgu popsu», bet lieliskām roka dziesmām, parādās arī tiešā veidā - Good Days Bad Days ir nepārprotams sveiciens Led Zeppelin, kam ir dziesma Good Times Bad Times, bet viena no četrām koncertā spēlētajām jaunā albuma dziesmām Starts With Nothing atgādina The Who nu jau klasisko Won't Get Fooled Again. Šajās ārtroka izpausmēs visvairāk pie savas sintezatoru grēdas izceļas bārdainais un hūtainais Niks Beinss, kuram saglabājusies iesauka Zemesrieksts (Peanut) kā apliecinājums, ka šie puiši ir kopā jau kopš skolas laikiem un cits citu jūt kā sevi pašu. Pēc jebkura dalībnieka aiziešanas tie vairs nebūtu tie paši Kaiser Chiefs, tāpēc esam ieguvēji, ka redzējām viņus pilnbriedā. Un īstajā vietā - Palladium Rīga, kam šīs bija pirmās nopietnās koncertiesvētības, - Kaiser Chiefs jau septembrī pārgriezto atklāšanas lenti ar savām 16 dziesmām ir aizspēruši prom, un nu tā vairs nemaisās pa kājām.