Es nekādā gadījumā neuztveru šīs debates kā tikai un vienīgi parlamenta pasākumu. Parlaments ir fons, vide, kurā tiek aktualizēti dažādi jautājumi. Es šīs debates Saeimā uzskatu par ļoti svarīgu vēstījumu gan Latvijas sabiedrībai gan partneriem ārzemēs.»
Ilona Jurševska
Saeimas deputāte (ZZS), Eiropas lietu komisija
Latvijas parlamenta loma Latvijai būtisku ārpolitisku nostādņu veidošanā ir jāpalielina. Mēs joprojām gribētu uzskatīt, ka Latvija ir parlamentāra valsts, kas ir noteikts mūsu Satversmē. Jautājums, kā tiek veidota Latvijas ārpolitika šodien, ir kā nekad aktuāls. Kā īsti veidojas Latvijas ārpolitikas nostādnes, tiek noteikta pozīcija? Šobrīd ZZS valdē tieši par to diskutējam - vai ir pareizi, ka tik liela atbildība - deleģēt Ministru prezidentu pārstāvēt valsti vai ministru paust Latvijas pozīciju - ir vienai atsevišķai Saeimas komisijai. Šobrīd tiek runāts par Latvijai vitāliem jautājumiem. Vai viena Eiropas lietu komisija var pārstāvēt visa parlamenta viedokli?
2. «ES politiskais process ir nelielu soļu speršana, kuri vainagojas ar lielu soli uz priekšu. Problēma, ka šoreiz samitā pārrunātais ir ES valstīm pilnīgi jauns. Līdz šim Māstrihtas kritēriju ievērošanā ES ir balstījusies uz labticības principa - ja kādam paslīd kājiņa, nekas, gan jau rīt atgriezīsies uz ceļa. Tomēr tādu krīzi neviens neprognozēja. Ja runājam par federatīvu modeli, arī nākotnē tas nebūs automātisks. Federālisma pazīmes pieaugs, bet tuvākajā laikā runāt par Eiropas savienotajām valstīm ir pāragri. Man ir grūti iedomāties, ka Lielbritānija, Francija vai Vācija atsakās no savu nacionālo valstu pastāvēšanas.»
Atis Lejiņš
Saeimas deputāts (V), Eiropas lietu komisija, priekšsēdētāja biedrs
Mēs no ciešāka federatīva modeļa neciešam, jo mēs protam prasības izpildīt tik un tā. Mums vienmēr ir jāpatur prātā ģeopolitika. Latvijai ir labāk būt ciešākā federatīvā sistēmā nekā palikt nomalē. Mums ir jābūt Eiropas kodolā - vienkārši tāpēc, ka mēs atrodamies tur, kur mēs atrodamies politiski. Cilvēki jau nesaprot, kā ES darbojas. Ja mēs piekrītam, tas nozīmē, ka tas mums ir labi. Grieķija arī vārdos it kā piekrīt, bet īstenībā nepiekrīt, un tas nozīmē, ka viņi var izlidot ārā no eirozonas un sašūpos savu suverenitāti. Mēs savukārt esam ļoti stiprās pozīcijās un ejam kopsolī ar Eiropas kodolu.
3. «Par Krievijas pavasari runāt ir pāragri. Krievija ir liela, konservatīva, politiskās varas ziņā labi kontrolējama valsts. Jāpaiet krietni ilgākam laikam, lai varētu spriest, vai šodienas ielu demonstrācijas liecina par kādām ilgtermiņa pārmaiņām. Tomēr tās liecina, ka Krievijas sabiedrība nav akla, ar kuru var manipulēt. Mēs jau varam runāt par atmodas pazīmēm Krievijā, neraugoties uz to, ka Putins noteikti tiks ievēlēts, daudzi no demonstrāciju dalībniekiem atbalsta viņa palikšanu amatā. Par paralēlēm ar Arābu pavasari varam runāt Twitter revolūcijas aspektā, jo modernās komunikācijas tehnoloģijas Krievijā ir plaši izplatītas.»
Filips Rajevskis
politologs
Opozīcijai, protams, nav tāda lieluma alternatīvas, kas spētu mēroties ar Putinu. Viņus neapmierina tas, kas notiek, bet tajā pašā laikā opozīcijai trūkst kandidāta, ko vienoti atbalstīt. Kaut gan atcerēsimies Ēģipti. Arī Arābu pavasara laikā nebija alternatīva kandidāta Mubarakam, bet tas netraucēja viņu noņemt. Tomēr krievi ļoti labi atceras, kas bija tad, kad bija pārāk demokrātiska valdība, kad vienkārši tika izvazātas Krievijas valsts vērtības, bet valstī valdīja «bardaks». Tas notur Putina režīma stabilitāti. Viņu atbalsta nevis tāpēc, ka viņš būtu ideāls, bet tāpēc, ka sabiedrība negrib bardaku, kas bija pirms viņa.
Intervēja Andrejs Panteļējevs, viedokļus apkopoja Sandris Točs